2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme

Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja ātri pielāgot ražošanas procesus, tirgus struktūru un loģistikas risinājumus, kas ir būtiski, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus un globālās tirdzniecības strukturālās pārmaiņas.
Paredzams, ka arī 2026.gada sākumā saglabāsies mērena eksporta izaugsme, ko veicinās pieprasījuma pakāpeniska atgūšanās galvenajos eksporta tirgos un lielākās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – attīstība. Vienlaikus jāņem vērā lejupvērstie riski, īpaši tie, kas saistīti ar ģeopolitisko nenoteiktību un tās iespējamo ietekmi uz globālajām tirdzniecības plūsmām.
Decembrī preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 2,7%, salīdzinot ar 2024.gada decembri, bet imports pieauga mērenāk – par 0,3%. Tādējādi nedaudz samazinājās arī tirdzniecības deficīts. Kopumā 2025.gadā eksportā bija vērojama stabila izaugsme – par 3,7%.
Būtiski – par 9% 2025.gada decembrī gada griezumā pieauga eksports uz galveno eksporta tirgu – ES valstīm. To veicināja straujš eksporta pieaugums uz Spāniju (graudaugi), Poliju (mehānismi, elektroierīces), Lietuvu (transportlīdzekļi, elektroierīces), Somiju un Igauniju (uz abām – minerālie produkti).
Šajā laika posmā strauji auga eksports arī uz NVS valstīm – par 20,9%. Eksporta pieaugumu uz NVS valstīm lielā mērā noteica alkoholisko dzērienu eksporta palielinājums uz Krieviju un Baltkrieviju. Būtiski pieauga arī apģērba un apavu eksports uz Krieviju, kā arī optisko ierīču eksports uz Baltkrieviju. Tomēr, neskatoties uz atsevišķu mēnešu pieaugumiem, tirdzniecībā ar NVS valstīm ir vērojama lejupvērsta tendence, kas turpināsies arī 2026.gadā. Kopumā 2025.gadā eksports uz NVS valstīm bija par 6,6% mazāks nekā pirms gada.
Eksporta apjomi samazinājās uz valstīm ārpus ES un NVS. Tas lielākoties ir saistīts ar ievērojamu koksnes un tās izstrādājumu eksporta samazinājumu uz ASV un būtisku graudaugu eksporta apjomu kritumu uz vairākām Āfrikas valstīm. Salīdzinoši sliktās graudaugu ražas dēļ graudaugu eksporta apjomi arī nākamā gada pirmajā pusē būs zemāki nekā pirms gada.
Kopumā 2025.gada eksporta izaugsmi būtiski ietekmēja minerālo produktu, piena un tā produktu, transportlīdzekļu, kā arī elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības palielinājums.
Decembrī gada griezumā – par 0,3% – turpināja augt arī importa vērtība. Šo pieaugumu pozitīvi ietekmēja elektroierīču un iekārtu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, farmācijas produktu, kā arī sauszemes transportlīdzekļu importa izaugsme. Savukārt būtiski samazinājās minerālo produktu importa vērtība.
Kopumā 2025.gadā imports no ES valstīm pieauga par 7,4%, bet no valstīm ārpus ES un NVS – par 16,8%, savukārt gandrīz uz pusi samazinājās imports no NVS valstīm.
Vēl par tēmu:
Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk