• Tweet

Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un sasniedzot 15,3 centus/kWh. Energokompānijas Enefit apkopotā informācija liecina, ka šis ir bijis visu laiku “dārgākais” janvāris, ko noteica aukstie laikapstākļi, kas ne vien strauji kāpināja patēriņu, bet arī apgrūtināja enerģijas ražošanu. Iepriekš tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā fiksēts vien enerģētikas krīzes laikā 2022. gadā, kad janvāra vidējā elektroenerģijas cena pakāpās līdz 14,4 centiem/kWh.

Aukstie laikapstākļi izraisīja būtisku Latvijas elektroenerģijas patēriņa kāpumu – par 20 % salīdzinājumā ar decembra rādītājiem. Tas ievērojami palielināja elektrotīkla noslodzi, jo lētā vēja enerģija nespēja segt vietējo pieprasījumu, hidroelektrostacijās strauji kritās ražošanas apjomi, bet saules enerģijas ražošana praktiski nenotika. Līdzīgi izaicinājumi pieredzēti visā Baltijas un Skandināvijas reģionā, paaugstinot arī importa elektroenerģijas izmaksas.
Zemāka vēja intensitāte samazināja vēja enerģijas ražošanu visā reģionā. Turklāt lielais sals atsevišķos gadījumos burtiski sasaldēja vēja turbīnas. Tāpēc pat piemērotiem laikapstākļos elektroenerģiju nebija iespējams ražot ar pilnu jaudu. Tas uzturēja augstas elektroenerģijas importa cenas no Ziemeļvalstīm, jo arī tām pietrūka vietējo jaudu, it īpaši Somijā. Savukārt Igaunijā degslānekļa elektrostacijās notika apkopes darbi, kas lika darbināt vecākas, mazāk efektīvas un dārgākas spēkstacijas.

“Baltijas valstis faktiski darbojas kā vienots elektroenerģijas tirgus, kur reģionālās ražošanas izmaiņas tieši ietekmē Latvijas lietotājus neatkarīgi no elektroenerģijas piegādātāja. Attiecīgi lētās enerģijas ražošanas jaudu iztrūkums visās valstīs kopā ar pēdējos gados nepieredzētu ilgstošu aukstumu piespieda izmantot neefektīvas un dārgas fosilā kurināmā elektrostacijas,” skaidro Enefit Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins.

Pašreizējās prognozes liecina par ilgstoši aukstiem laikapstākļiem Baltijas reģionā, tāpēc sagaidāms augsts pieprasījums pēc elektroenerģijas. Elektroenerģijas cenu dinamiku lielākoties nosaka laikapstākļi un tas, cik dārgas enerģijas ražošanas jaudas tiek darbinātas. Paredzams, ka līdz brīdim, kad vidējā gaisa temperatūra paaugstināsies, fosilo resursu spēkstacijas nodrošinās būtiski lielāku ražošanas apjomu nekā vēja parki, uzturot augstas elektroenerģijas cenas.
Laikapstākļus ietekmēt nevaram, toties gudrs elektroenerģijas patēriņš kļūst par jaunu patērētāju tendenci visā Eiropā. Jāņem vērā, ka elektroenerģijas cenas arvien vairāk balstās uz vēja un saules enerģiju. Tas rada situācijas, kad ziemā cenas naktīs ir samērā pieņemamas (piemēram, 8–12 centi par kilovatstundu), bet no rīta līdz agram vakaram tās sasniedz gandrīz 20 centu par kilovatstundu.

Kā skaidro Romāns Tjurins, ir vairāki veidi, kā šo cenu svārstību “ritmu” var izmantot, lai ietaupītu: “Pirmkārt, atkal jau savs izdevīgums ir savlaicīgā fiksētas cenas līguma slēgšanā uz ziemas sezonu. Tas nodrošina paredzamību un mazina stresu saistībā ar straujiem cenu kāpumiem. Piemēram, janvārī vidējā elektroenerģijas cena laikā no aptuveni plkst. 9.00 līdz 18.00 saglabājās tuvu 20 centiem par kilovatstundu. Otrkārt, biržas tarifa lietotāji var aktīvi sekot biržas cenām un plānot lielāku enerģijas patēriņu – veļas mazgāšanu, elektroauto uzlādi – lētākās stundās. Dažkārt cenu atšķirības ir pat gandrīz divkāršas, un šādi var jūtami samazināt ikmēneša rēķinu.”