Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un citos ikdienišķos tēriņos, tā arī neaizsniedzoties līdz specifiskām bērna vajadzībām nākotnē – to apliecina vairāk nekā puse aptaujas respondentu.
“Ģimenes valsts pabalsts daudziem vecākiem ir svarīgs ikdienas atbalsts, un tas ir pilnīgi saprotami. Par vienu bērnu ģimene mēnesī saņem 25 eiro, par diviem – jau 100 eiro, bet par trim – 225 eiro, un šī summa kļūst par nozīmīgu daļu no ģimenes budžeta. Bērnu uzturēšanai mēnesī tiek iztērētas lielākas summas, tāpēc arī pabalsts visbiežāk nonāk ikdienas izdevumos. Tomēr jāņem vērā, ka pat neliela regulāri atlikta summa ilgtermiņā var kļūt par būtisku ieguldījumu bērna nākotnē – uzkrāšana nav par lielām summām, bet par ieradumiem un konsekvenci,” uzsver Bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Visbiežāk ģimenes valsts pabalsts tiek iekļauts ikdienas mājsaimniecības budžetā – īpaši izteikti tas redzams jaunāko vecāku vidū. Vecuma grupā no 18 līdz 39 gadiem 56 % respondentu atzīst, ka pabalstu izmanto ikdienas izdevumu segšanai – komunālajiem maksājumiem, pārtikai un apģērbam.
Vienlaikus pabalsts kalpo arī kā būtisks ieguldījums bērna attīstībā. Aptuveni katra trešā ģimene to izmanto hobijiem, pulciņiem un ārpusskolas aktivitātēm. Arī to visaktīvāk īsteno jaunākie vecāki – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 35 % pabalstu novirza tieši bērna attīstības un hobiju vajadzībām. Tas liecina par apzinātu vēlmi ieguldīt bērna prasmēs, interešu izglītībā un personīgajā izaugsmē jau no agrīna vecuma.
Tieši jaunākajām ģimenēm pabalsts nereti palīdz segt arī ar veselību saistītus izdevumus. Medicīnas tēriņiem to izmanto 27 % vecāku vecumā no 18 līdz 29 gadiem – teju divreiz vairāk nekā citās vecuma grupās. Šajā vecuma kategorijā bērni parasti ir jaunāki, attiecīgi veselības izdevumi ir regulāri un ne vienmēr pilnībā segti, piemēram, rehabilitācija. Tāpat jaunajām ģimenēm mēdz būt arī mazāki iekrājumi un nestabilāki ienākumi, tāpēc pabalsts kļūst par būtisku atbalstu medicīnas izdevumu segšanai.
Savukārt 50–59 gadu vecuma grupā 12 % respondentu ģimenes valsts pabalstu atdod bērniem. Šis rādītājs ir divreiz augstāks nekā kopumā visās vecuma grupās (6 %), kas liecina, ka šajā vecuma grupā pabalsts biežāk tiek uztverts kā personīgs atbalsts bērnam, nevis kā mājsaimniecības budžeta sastāvdaļa. Turklāt šajā vecuma grupā bērni nereti jau ir tādā vecumā, ka var un vēlas patstāvīgi rīkoties ar finansēm.
Uzkrājumi bērna nākotnei joprojām nav dominējošā izvēle. Tikai 11 % respondentu norāda, ka ģimenes valsts pabalstu regulāri krāj bērna nākotnei, savukārt vēl 7 % to iegulda uzkrājumu instrumentos vai fondos. Vienlaikus dati liecina, ka, pieaugot vecumam, palielinās arī ilgtermiņa finanšu plānošanas nozīme – vecuma grupā no 60 gadiem bērna nākotnei krāj vai iegulda jau 14 % respondentu.
“Arī tad, ja lielākā daļa pabalsta tiek izmantota ikdienas vajadzībām, pat neliels uzkrājums var būtiski paplašināt nākotnes iespējas. Katru mēnesi atliekot dažus eiro, īpaši, ja tas notiek automātiski, ar regulāro maksājumu, vairāku gadu laikā izveidosies stabilāks pamats bērna izglītībai, pirmajam mājoklim vai citiem nozīmīgiem dzīves mērķiem. Piemēram, atliekot vien 10 eiro katru mēnesi 10 gadus, iznāk jau 1200 eiro, kas var noderēt, piemēram, bērna pirmajam auto. Ieguldot šos 10 eiro katru mēnesi kādā piemērotā uzkrājumu vai investīciju rīkā, summa, visticamāk, būs vēl lielāka,” saka G. Zemgale.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada decembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 400 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
VSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk