Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un citos ikdienišķos tēriņos, tā arī neaizsniedzoties līdz specifiskām bērna vajadzībām nākotnē – to apliecina vairāk nekā puse aptaujas respondentu.
“Ģimenes valsts pabalsts daudziem vecākiem ir svarīgs ikdienas atbalsts, un tas ir pilnīgi saprotami. Par vienu bērnu ģimene mēnesī saņem 25 eiro, par diviem – jau 100 eiro, bet par trim – 225 eiro, un šī summa kļūst par nozīmīgu daļu no ģimenes budžeta. Bērnu uzturēšanai mēnesī tiek iztērētas lielākas summas, tāpēc arī pabalsts visbiežāk nonāk ikdienas izdevumos. Tomēr jāņem vērā, ka pat neliela regulāri atlikta summa ilgtermiņā var kļūt par būtisku ieguldījumu bērna nākotnē – uzkrāšana nav par lielām summām, bet par ieradumiem un konsekvenci,” uzsver Bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Visbiežāk ģimenes valsts pabalsts tiek iekļauts ikdienas mājsaimniecības budžetā – īpaši izteikti tas redzams jaunāko vecāku vidū. Vecuma grupā no 18 līdz 39 gadiem 56 % respondentu atzīst, ka pabalstu izmanto ikdienas izdevumu segšanai – komunālajiem maksājumiem, pārtikai un apģērbam.
Vienlaikus pabalsts kalpo arī kā būtisks ieguldījums bērna attīstībā. Aptuveni katra trešā ģimene to izmanto hobijiem, pulciņiem un ārpusskolas aktivitātēm. Arī to visaktīvāk īsteno jaunākie vecāki – vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 35 % pabalstu novirza tieši bērna attīstības un hobiju vajadzībām. Tas liecina par apzinātu vēlmi ieguldīt bērna prasmēs, interešu izglītībā un personīgajā izaugsmē jau no agrīna vecuma.
Tieši jaunākajām ģimenēm pabalsts nereti palīdz segt arī ar veselību saistītus izdevumus. Medicīnas tēriņiem to izmanto 27 % vecāku vecumā no 18 līdz 29 gadiem – teju divreiz vairāk nekā citās vecuma grupās. Šajā vecuma kategorijā bērni parasti ir jaunāki, attiecīgi veselības izdevumi ir regulāri un ne vienmēr pilnībā segti, piemēram, rehabilitācija. Tāpat jaunajām ģimenēm mēdz būt arī mazāki iekrājumi un nestabilāki ienākumi, tāpēc pabalsts kļūst par būtisku atbalstu medicīnas izdevumu segšanai.
Savukārt 50–59 gadu vecuma grupā 12 % respondentu ģimenes valsts pabalstu atdod bērniem. Šis rādītājs ir divreiz augstāks nekā kopumā visās vecuma grupās (6 %), kas liecina, ka šajā vecuma grupā pabalsts biežāk tiek uztverts kā personīgs atbalsts bērnam, nevis kā mājsaimniecības budžeta sastāvdaļa. Turklāt šajā vecuma grupā bērni nereti jau ir tādā vecumā, ka var un vēlas patstāvīgi rīkoties ar finansēm.
Uzkrājumi bērna nākotnei joprojām nav dominējošā izvēle. Tikai 11 % respondentu norāda, ka ģimenes valsts pabalstu regulāri krāj bērna nākotnei, savukārt vēl 7 % to iegulda uzkrājumu instrumentos vai fondos. Vienlaikus dati liecina, ka, pieaugot vecumam, palielinās arī ilgtermiņa finanšu plānošanas nozīme – vecuma grupā no 60 gadiem bērna nākotnei krāj vai iegulda jau 14 % respondentu.
“Arī tad, ja lielākā daļa pabalsta tiek izmantota ikdienas vajadzībām, pat neliels uzkrājums var būtiski paplašināt nākotnes iespējas. Katru mēnesi atliekot dažus eiro, īpaši, ja tas notiek automātiski, ar regulāro maksājumu, vairāku gadu laikā izveidosies stabilāks pamats bērna izglītībai, pirmajam mājoklim vai citiem nozīmīgiem dzīves mērķiem. Piemēram, atliekot vien 10 eiro katru mēnesi 10 gadus, iznāk jau 1200 eiro, kas var noderēt, piemēram, bērna pirmajam auto. Ieguldot šos 10 eiro katru mēnesi kādā piemērotā uzkrājumu vai investīciju rīkā, summa, visticamāk, būs vēl lielāka,” saka G. Zemgale.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada decembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 400 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
VID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālākAndris Kulbergs: dabasgāzes Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā pietiks
Ministru prezidents Andris Kulbergs šodien, apmeklējot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), iepazinās ar tās gatavību jaunajai rudens un ziemas sezonai, pārliecinoties, ka krātuvē jau šobrīd...
Lasīt tālākKEM: iedzīvotājiem nebūs jāmaksā fiksētā pieslēguma maksa vētras izraisīto ilgstošu elektroapgādes pārtraukumu gadījumos
Šā gada 22.–23. augusta vētra radīja līdz šim nepieredzētus elektrotīkla bojājumus visā Latvijā. Neraugoties uz apjomīgo darbu un lielo elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu...
Lasīt tālākLDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālāk