Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots darbinieks, liecina Eiropas Savienības pētījums1. Tas nozīmē, ka, ieguldot savu vecumdienu labklājībā, pašnodarbinātajiem īpaši svarīgi rūpēties par papildu uzkrājumiem. Kā to darīt efektīvi un kādas iespējas ir pieejamas, skaidro Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš.
2024. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija reģistrēti nedaudz vairāk nekā 48 tūkstoši pašnodarbināto, kuri ienākumus gūst, strādājot patstāvīgi, un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu pašnodarbinātajiem ir pienākums veikt šīs iemaksas, ņemot vērā saimnieciskās darbības ienākumus mēnesī. Pašnodarbināta persona var būt dažādu profesiju pārstāvis, piemēram, zemnieku saimniecības īpašnieks, notārs vai advokāts, prakses ārsts, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai jebkura persona, kas reģistrējusies kā ienākuma nodokļa maksātājs.
“Ņemot vērā, ka liela daļa pašnodarbināto savā profesijā darbojas ilgstoši, ir īpaši svarīgi laikus domāt par vecumdienu finansiālo drošību. Līdzsvarota iemaksu sistēma un personīga iniciatīva veidot papildu uzkrājumus ir īpaši svarīga tieši pašnodarbinātām personām,” piebilst Atis Krūmiņš.
Apdrošināšanas likmes: kas jāzina pašnodarbinātajiem
Sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms un veids ir atkarīgs no izvēlētā nodokļu režīma, kādā darbojas pašnodarbinātais. Maksājot vispārējo likmi 31,07 %, tiek ietverta personas pensijas, maternitātes, paternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšana. Ja pašnodarbinātā deklarētie ienākumi ir zemāki par noteikto minimālo slieksni – 2220 eiro ceturksnī – tiek aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka pašnodarbinātajam jāmaksā vismaz šīs minimālās iemaksas, lai nodrošinātu savas pensijas tiesības nākotnē. Iemaksu veikšanas laikā tiek veidots arī darba stāžs.
Ilgstoši pašnodarbināts? Pensijas uzkrājumi jāplāno savlaicīgi
Laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam pašnodarbinātības statuss Eiropas Savienībā bija salīdzinoši stabils – vidēji 83 % pašnodarbināto statusā strādāja vairāk nekā gadu. Lai gan Latvijā šis rādītājs bija nedaudz zemāks, sasniedzot 62 %, kopumā šie dati atspoguļo salīdzinoši augstu pašnodarbināto stabilitāti darba tirgū2.
Tomēr neskatoties uz aktīvu līdzdalību ekonomikā, pašnodarbinātām personām joprojām ir būtiski izaicinājumi sociālās aizsardzības jomā, īpaši attiecībā uz pensiju sistēmu. Atšķirībā no algotiem darbiniekiem, kuriem pensiju apdrošināšanas iemaksu likme ir 20 %, pašnodarbinātajiem tā ir tikai 10 % no ienākumiem virs minimālās algas. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā viņu pensiju uzkrājumi var būt ievērojami zemāki.
Pensijas apmērs lielā mērā atkarīgs no uzkrātā pensiju kapitāla un darba stāža. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi bieži ir neregulāri, mēdz būt periodi, kad netiek veiktas sociālās iemaksas, kas nākotnē negatīvi ietekmē ienākumus. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai pašnodarbinātie ienākumu gūšanas brīdī deklarētu pilnus ieņēmumus un veiktu attiecīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Papildu uzkrājumi – drošāks pamats vecumdienās
Lai nodrošinātu finansiāli stabilākas vecumdienas, gluži kā jebkuram algotam darbiniekam, arī pašnodarbinātajiem ir ieteicams veidot papildu uzkrājumus. Viens no risinājumiem ir ieguldījumi pensiju 3. līmeņa fondos, kas sniedz iespēju ilgtermiņā palielināt uzkrājumu. Šī pieeja ir īpaši nozīmīga tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mainīgi vai sezonāli. Situācijās, kad sociālās iemaksas netiek veiktas regulāri vai pilnā apjomā, brīvprātīgā uzkrājuma veidošana pensiju 3. līmenī palīdz kompensēt iespējamos iztrūkumus nākotnes pensijā un uzlabo finansiālo drošību. Pensiju pirmie trīs līmeņi ir kā pamats finansiāli drošām un pārtikušām vecumdienām, taču pastāv arī citi ieguldījumu veidi, kas var kalpot kā papildu kapitāls: investīcijas finanšu tirgos caur ieguldījumiem fondos, akcijās vai obligācijās, kā arī nekustamajā īpašumā.
Vēl par tēmu:
Ceļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālāk