• Tweet

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas pasākumiem, īpaši kreditēšanas un investīciju veicināšanas jomā, 2025. gadā ekonomikā vērojams aktivitātes pieaugums.

Tas secināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā pārskatā par Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā, kurā vērtēta esošā situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas attīstības perspektīvas.

Pēdējo gadu laikā Latvijas sociālekonomiskā attīstība bijusi izaicinoša. Pasaules mēroga pārmaiņas – ekonomiskās svārstības, inflācijas kāpums un ģeopolitiskie satricinājumi – ir atstājuši savu nospiedumu uz izaugsmes tempiem, tāpēc 2023. un 2024. gadā Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja stagnāciju.

“2025. gada ekonomiskā dinamika apliecina – Latvijas tautsaimniecība ir iemācījusies strādāt augsta riska apstākļos un spēj pakāpeniski atjaunot izaugsmi. Statistikas dati parāda stabilu ekonomikas atkopšanos: pirmajos trīs ceturkšņos IKP pieaugums sasniedza 1,7%, bet trešajā ceturksnī 2,5%, pārsniedzot iepriekšējās prognozes. Tas ir skaidrs signāls: ekonomika atgriežas pie izaugsmes trajektorijas. Tomēr nākotnes panākumi nebūs automātiski. Tie būs atkarīgi no mūsu spējas turpināt reformas, atbalstīt inovācijas un mērķtiecīgi veidot vidi investīcijām un eksportam. Izaugsme nenotiek pati par sevi – tā ir jāveicina, jābalsta un jāvada. Un šobrīd Latvija ir uz pareizā ceļa,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, t. i., līdz 2035. gadam dubultot Latvijas ekonomiku, EM īsteno virkni pasākumu Latvijas ekonomiskās attīstības kāpināšanai un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. Tiek būtiski uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai.

Galvenie elementi izvirzīto mērķu sasniegšanai ir Latvijas drošības stiprināšana, zaļās industrijas attīstība, reģionālā specializācija un Rīgas potenciāla attīstība, birokrātijas mazināšana, uzņēmumu produktivitātes un eksportspējas celšana, būtiskas reformas cilvēkkapitāla attīstībā, inovāciju, jaunāko tehnoloģiju, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešana, kā arī modernas infrastruktūras nodrošināšana. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, EM aktīvi veido dialogu ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sabiedrības pārstāvjiem.

Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ģeopolitisko situāciju. Svarīga ir arī ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi potenciāli var sasniegt 4–5% pieaugumu gadā. Ieilgstot karam Ukrainā, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.

Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu EM speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī. Pārskatā ir raksturota ministrijas īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jauno tehnoloģiju, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u. c.