• Tweet

Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu par siltumenerģiju samaksā 360–390 milj. eiro, un ar šādām cenām nākamo 20 gadu laikā izmaksas pārsniegs 10 mljrd. eiro. Savlaicīga ēku atjaunošana ļautu šīs izmaksas būtiski samazināt, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti un mājokļu vērtību. Tomēr Valsts kontroles revīzija atklāj, ka renovācijas izmaksu straujā kāpuma un nepietiekamā finansējuma dēļ pat motivēti iedzīvotāji nereti spiesti atlikt renovācijas lēmumu, jo saskaras ar izmaksu neprognozējamību un nepietiekamu atbalstu.

“Latvijā vairāk nekā puse daudzdzīvokļu māju ir būvētas pirms 40–50 gadiem un tajās nav veikti pietiekami ieguldījumi atjaunošanā. Rezultātā ēku stāvoklis pakāpeniski pasliktinās, savukārt augstais enerģijas patēriņš rada nesamērīgi lielus rēķinus par siltumenerģiju. Renovācija nav tikai skaistāka fasāde – tā ir būtiska, lai mājokļi būtu kvalitatīvi, energoefektīvi un ekonomiski uzturami. Jo ilgāk tiek atlikts lēmums par atjaunošanu, jo dārgāka tā kļūst. Tomēr šodien Latvijā renovēti ir tikai aptuveni 4 % mājokļu, kas skaidri parāda, ka jāmeklē risinājumi, lai padarītu renovāciju vienkāršāku un pieejamāku. Vienlaikus redzam, ka iedzīvotāju interese par siltināšanu ir augusi. Piemēram, šogad ALTUM renovācijas programmas finansējums tika rezervēts mazāk nekā pusotra mēneša laikā. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi rīkoties, ja ir pieejams atbalsta finansējums. Revīzijā secinām, ka Ekonomikas ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrija nav izmantojušas visas iespējas renovācijas atbalsta finansējuma pieejamības veicināšanai,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Nepietiekama informētība un profesionālā atbalsta trūkums kavē renovācijas procesu

Revīzijā konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieku informētība joprojām ir nepietiekama un bieži vien kļūst par būtisku šķērsli renovācijas uzsākšanai. Valsts kontroles veiktās dzīvokļu īpašnieku aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 39,5 %1 ir informēti par iespēju veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus vai ēkas pilno renovāciju, savukārt 29,8 % ir daļēji informēti. Tomēr vien 8 % ir zināmas renovācijas aptuvenās izmaksas. Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanai bieži vien trūkst pamata datu. Tas redzams arī procesu dinamikā – kopsapulces, kurās jāpieņem lēmums par renovāciju, 44,4 % gadījumu jāorganizē trīs un vairāk reižu, un projekti nereti iestrēgst vēl pirms tehnisko darbu uzsākšanas. Turklāt liela daļa iedzīvotāju vispār netiek mērķtiecīgi informēti par renovācijas iespējām – 57,8 % respondentu norādījuši, ka viņi nav nekad uzrunāti par iespējām atjaunot ēku. Tādēļ būtiskākie šķēršļi lēmuma pieņemšanai par renovācijas veikšanu ir bažas par izmaksām (30,2 %), būvdarbu kvalitāti (22,7 %) un procedūru sarežģītību (15,6 %).

Savukārt profesionāls projekta vadības atbalsts šobrīd ir pieejams tikai pēc aizdevuma saņemšanas, lai gan sarežģītākie uzdevumi – sagatavot dokumentus, apkopot tehnisko informāciju un pārliecināt iedzīvotājus – jāveic jau pirms tam. Šajā posmā dzīvokļu īpašnieki nereti paliek bez atbalsta, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc projekti kavējas vai sadārdzinās. Revīzijā konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kas bieži darbojas tikai uz brīvprātības pamata un bez profesionālām zināšanām, uzliktais pienākumu apjoms ir nesamērīgs un pārsniedz to kapacitāti. Arī aptaujā dzīvokļu īpašnieki un viena no biedrībām norādīja, ka nekvalitatīvi sagatavotu dokumentu dēļ projekts bijis jāizstrādā atkārtoti, kas izraisījis būtiskus kavējumus un izmaksu pieaugumu.

Pieaugošās būvniecības izmaksas samazina renovācijas ekonomisko atdevi

Revīzija skaidri apliecina, ka pēdējos gados strauji augošās būvniecības izmaksas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ēku atjaunošanai, jo tās būtiski samazina renovācijas ekonomisko atdevi iedzīvotājiem. Kopš 2017. gada dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektu attiecināmās izmaksas par kvadrātmetru ir pieaugušas par 127 %, kamēr vispārējās būvniecības izmaksas šajā laikā augušas par 52 %. Tas nozīmē, ka renovācijas projektu izmaksu kāpums ir divas reizes straujāks par nozares kopējo inflāciju. Revīzijā konstatēts, ka šādu izmaksu rezultātā 54 % īstenoto projektu gada vidējais siltumenerģijas izmaksu ietaupījums nenosedz ikmēneša kredītmaksājumu, kas var pārsniegt pat 2 eiro/m².

Energoefektivitātes paaugstināšanas investīciju atdeve ir kļuvusi nepietiekama, lai iedzīvotājiem būtu pārliecība par finansiālu ieguvumu – īpaši situācijā, kur vidējās projekta izmaksas šobrīd sasniedz 880 000 eiro vienai daudzdzīvokļu ēkai. Aptauja rāda, ka īpašuma vērtības pieaugums pēc renovācijas lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku nav izšķirošs faktors, jo tikai apmēram trešdaļa to uzskata par būtisku motivāciju. Savukārt ievērojama daļa vai nu neizjūt vērtības pieaugumu, vai nav par to interesējusies, bet gandrīz 29 % to neuzskata par nozīmīgu vispār, jo neplāno īpašumu pārdot vai izīrēt. Rezultātā straujais izmaksu kāpums mazina motivāciju uzsākt renovāciju pat ēkās, kur tehniskais stāvoklis acīmredzami prasa rīcību.

Netiek izmantotas visas iespējas iedzīvotājiem pieejamāka finansējuma piesaistei energoefektivitātes paaugstināšanai

Valsts kontrole konstatējusi, ka Latvijā netiek izmantotas visas iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pieejamāku finansējumu ēku atjaunošanai. Ekonomikas ministrija līdz šim nav izmantojusi instrumentus, kas ļautu piesaistīt izdevīgākus aizdevumus vai mazināt procentu likmi, lai gan tas būtiski palielinātu projektu ekonomisko atdevi. Pašreizējā ALTUM piedāvātā fiksētā likme – 3,9 % – ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. To samazinot, palielinātos to projektu skaits, kuros ieguvums no siltumenerģijas izmaksu ietaupījuma pārsniegtu ikmēneša kredītmaksājumu par renovāciju.

Vienlaikus Latvijā trūkst mērķētu atbalsta mehānismu zemāko ienākumu mājsaimniecībām – 18,7 % iedzīvotāju mājokļa izmaksas jau tagad ir “ļoti apgrūtinošas”, 6,7 % nespēj nodrošināt pietiekamu siltumu, bet 42 % nav gatavi maksāt par renovāciju vairāk nekā 0,5 eiro/m². Šādos apstākļos sociāli mazāk aizsargātās grupas nespēj piedalīties renovācijas projektos, un tas palielina gan sociālo spriedzi, gan pašvaldību pabalstu slogu. Bez izdevīgākiem finansējuma nosacījumiem un skaidri definēta atbalsta šīm grupām renovācijas temps Latvijā turpinās būt nepietiekams un nevienlīdzīgs.

“Lai iedzīvotāji varētu pieņemt informētus lēmumus par savas mājas atjaunošanu, ir jābūt skaidrai un viegli pieejamai informācijai par jau īstenoto projektu izmaksām un rezultātiem. Šobrīd tādas nav – dati ir sadrumstaloti un nav izmantojami bez padziļinātas analīzes. Tas ierobežo gan plānošanas kvalitāti, gan spēju salīdzināt cenas, izvērtēt riskus un saprast, kādas ir renovācijas reālās izmaksas,” norāda M. Āboliņš.