• Tweet

2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājies par 132 eiro jeb 7,8%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.

2025. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5 %, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5 %. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo 3. ceturksnī bija par 7 darba dienām vairāk nekā 2. ceturksnī.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1361 eiro

Vidējā neto darba samaksa bija 1 361 eiro jeb 74,1 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1488 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gada 3. ceturksnī bija 1 488 eiro. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni (1 385), tā pieauga par 103 eiro jeb 7,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 1 135 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7 %.

Privātajā sektorā straujāks gada pieaugums

2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 1 procentpunktu straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 8,1 % un 7,1 %.

2025. gada 3. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 821 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 62 eiro augstāka jeb 1 883 eiro.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 6,9 % jeb 259 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 6,3 tūkst. jeb 0,8 %.

2025. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 15,1 %, izglītības nozarē – par 13,4 %, nekustamo īpašumu nozarē – 12,3 %, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 11,4 %.

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas

2025. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (3 022 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 866 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 334 eiro), enerģētikas (2 257 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (2 178 eiro), valsts pārvaldes (2 141 eiro), ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē (1 827 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 879 eiro).

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 182 eiro pirms nodokļu nomaksas.