Procentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.
Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?
Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.
Ko var ietekmēt Vācijas ekonomikas bremzēšanās?
Tomēr Vācijas ekonomikas dati rāda pretēju tendenci – valsts rūpniecības rādītāji atkal sāk vājināties. Kravu pārvadājumu Vācijā indekss, kas labi atspoguļo šī brīža ražošanas aktivitāti, signalizē par jaunu rūpniecības lejupslīdes posmu. Rodas jautājums – vai tas ir tikai īslaicīgs palēninājums pēc tarifu šoka vai tomēr dziļākas konkurētspējas zuduma pazīme?
Turklāt arī bankas Citadele prognozes norāda uz turpmāku Vācijas rūpniecības vājināšanos. Ja lielāko Eiropas valstu ekonomika turpinās demonstrēt vājuma pazīmes, tas var paātrināt inflācijas kritumu eirozonā un pamudināt ECB atkārtoti samazināt likmes.
2026. gada sākums var kļūt par lūzuma punktu ECB politikā
Līdz 2025. gada beigām no ECB monetārajā politikā netiek gaidītas būtiskas izmaiņas – oktobrī un decembrī lēmumi par procentu likmju izmaiņām, visticamāk, netiks pieņemti. Tomēr 2026. gada februāra sēde var kļūt par pagrieziena punktu.
Pašlaik tirgi iespēju, ka procentu likmes tiks samazinātas, vērtē tikai ar 11 % ticamību. Taču, vājinoties makroekonomiskajiem rādītājiem, šī varbūtība var pieaugt līdz pat 50 %. Šādā gadījumā nākamā gada sākumā ECB Padomē varētu gaidīt ļoti karstas diskusijas.
Tirgus gaida stabilitāti, bet viss atkarīgs no Vācijas ekonomikas
Pašlaik tirgus dalībnieki šķiet it kā iemiguši – viņi līdz pat 2026. gada beigām paredz ECB monetārās politikas stabilitāti. Taču realitātē viss būs atkarīgs no Vācijas ekonomikas attīstības trajektorijas. Ja vājināšanās turpināsies, 2026. gadā varam pieredzēt ne vienu, bet vairākus likmju samazinājumus ar ilgākām pauzēm to starplaikā.
Visticamāk, ECB centīsies saglabāt līdzsvaru – stimulēt ekonomiku, vienlaikus kontrolējot inflāciju.
Vēl par tēmu:
Zeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālāk