Veselības ministrija (VM) palielinās finansējumu lokālajām slimnīcām, arī Kuldīgas slimnīcai, kopumā nepilnus 700 000 latu, pārdalot līdzekļus nozares budžeta ietvaros, Neatkarīgo informēja Veselības ministrijā.

Taču veselības ministrs Juris Bārzdiņš nācis klajā ar jaunu ierosmi – palielināt valsts ietekmi neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās neatkarīgi no īpašuma formas, lai nepieļautu situācijas, ka slimnīcas nepārdomāti rīkojas vai uzkrāj parādus.

Līdz ar to lokālajām slimnīcām finansējums neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai šogad esot līdzvērtīgs ar pērngadu, kaut arī ārstniecības budžeta programmās ārstēto pacientu skaits šogad sešos mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar līdzīgu periodu 2010. gadā, uzsver VM speciālists Oskars Šneiders.

Vienlaikus katra lokālā slimnīca saglabās arī 33 000 latu lielo papildu finansējumu, kas saistībā ar apmaksas nosacījumu maiņu pēc 1. jūlija no stacionārās aprūpes tika novirzīts ambulatorajiem pakalpojumiem veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Vēl lokālās slimnīcas saņems papildu līdzekļus pārējo ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanai no valdības piešķirtajiem līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 6,66 miljonus latu, atbilstoši paredzētajam sadalījumam. «Līdz ar to kopumā šajā gadā pieejamie finanšu līdzekļi lokālajām slimnīcām noteikti būs lielāki nekā iepriekšējā gadā,» saka O. Šneiders. Tehniski līdz 1. septembrim nav iespējams piešķirt papildu finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai lokālajās slimnīcās, tāpēc visas lokālās slimnīcas tuvākajās dienās saņems Veselības norēķinu centra vēstuli par papildu līdzekļu piešķiršanu neatliekamajai palīdzībai.

Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis, nejūtot atbalstu no valsts, pēc pēdējās tikšanās VM paziņoja, ka Kuldīgas slimnīca tomēr neatkāpsies no savas nostājas un, ja papildus naudas stacionāram nebūs, tad slimnīca no 1. septembra vairs nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tomēr dienu pēc šīs sanāksmes VM nāca klajā ar pilnīgi citu paziņojumu, ka tomēr lokālajām slimnīcām tiks piešķirts papildu finansējums. Paralēli tam VM atkārtoti vērsusies pie Kuldīgas pašvaldības kā slimnīcas kapitāldaļu turētājas ar aicinājumu rīkoties sociāli atbildīgi, turpinot nodrošināt neatliekamo palīdzību Kuldīgas slimnīcā. «Mēs neatbalstām Kuldīgas slimnīcas vadītāja iecerēto slimnīcas darbības profilu sašaurināšanu un neredzam pamatojumu darbinieku skaita samazināšanai par vismaz 50 cilvēkiem, kā to medijos paudis slimnīcas vadītājs,» VM viedokli pauž O. Šneiders.

Situācija Kuldīgā, kā arī citos stacionāros, pēc veselības ministra Jura Bārzdiņa domām, parāda, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās neatkarīgi no īpašuma formas ir jāpalielina valsts ietekme. Tāpēc, iespējams, jau drīzumā līgumos par valsts apmaksātas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu tiks ietverti īpaši nosacījumi par caurspīdīgu budžeta plānošanu un valsts uzraudzību. «Pašvaldību lomai veselības aprūpes nodrošināšanā ir jāpieaug primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē, veselības veicināšanas un profilakses jautājumos, taču neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, kas ir valstiski stratēģiska funkcija, jāpalielinās valsts lomai,» norāda J. Bārzdiņš.

Avots: nra.lv