• Tweet

Jau ziņots, ka šā gada martā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja sabiedrību ar iekšlietu resora sagatavotajiem priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās tiesiskā ietvara pilnveidei. Priekšlikumi skar izglītības, nodarbinātības, nodokļu un imigrācijas kontroles jomas.

Iekšlietu ministrija informatīvo ziņojumu ir vairākkārt sniegusi skaņošanai kompetentajām iestādēm. Šobrīd Iekšlietu ministrija ir izskatījusi un iepazinusies ar priekšlikumiem un iebildumiem, un informatīvais ziņojums “Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” ir iesniegts izskatīšanai valdībā.

Informatīvais ziņojums sagatavots, izvērtējot pašreizējās trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās tendences Latvijā, datus par trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos un izraidīšanu, kā arī apkopojot uzraugošo valsts iestāžu sniegto informāciju par praksē konstatētajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.

Rihards Kozlovskis: “Trešo valstu pilsoņu uzturēšanās sistēmai Latvijā ir jābūt tādai, kas nelegālu uzturēšanos Latvijā padara ne tikai pretlikumīgu, kā tas ir jau pašlaik, bet arī neizdevīgu. Šajā ziņojumā tiek apkopoti ierosinājumi, kā varam pilnveidot trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontroli Latvijā. Iekšlietu dienesti jau pašlaik veic pastāvīgus reidus – tie cilvēki, kuri uzturas Latvijā nelegāli, tiek izraidīti. Tomēr mēs redzam tendences ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, un mūsu galvenais uzdevums ir jau savlaicīgi padarīt sistēmu stingrāku tajos kontroles posmos, kur tas nepieciešams.”

Ņemot vērā imigrācijas politikas izraisītās tendences citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, iekšlietu nozare aicina rīkoties preventīvi, pilnveidojot trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismus. Jau šobrīd iekšlietu dienesti – Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts policija, cieši sadarbojoties ar izglītības un ārlietu sektoriem, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Rīgas pašvaldības policiju un Valsts darba inspekciju, pastiprināti kontrolē trešo valstu pilsoņu uzturēšanos Latvijā, un tie cilvēki, kuri uzturas Latvijā nelegāli, tiek izraidīti.

Pēdējos gados Latvijā pieaudzis to trešo valstu pilsoņu skaits, kuri ieceļo valstī nodarbinātības un studiju nolūkos. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem tiesības uz nodarbinātību (vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas) 2024. gadā piešķirtas 19 825 trešo valstu pilsoņiem (2023.gadā – 18 983; 2022.gadā – 19 731), bet 2025. gada 1. pusgadā 10 214. Populārākās profesijas, kuru veikšanai ieceļoja trešo valstu pilsoņi, bija kravas automobiļu vadītāji, palīgstrādnieki un būvstrādnieki. Tāpat saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2024. gada 31.  decembrī Latvijā uzturējās 7036 trešo valstu pilsoņi, kuri bija ieceļojuši valstī studiju nolūkā.

Ņemot vērā situāciju Latvijas darba tirgū ar trešo valstu pilsoņiem, Valsts darba inspekcija 2025. gadā būtiski palielināja veicamo pārbaužu skaitu sadarbībā ar Valsts robežsardzi, kā arī plāno tuvāko gadu laikā to trīskāršot. Vienlaikus secināts, ka kontrolējošajām iestādēm nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma reģistrētajam saimnieciskās darbības veidam.

Kopumā informatīvajā ziņojumā minētie pasākumi ir vērsti uz trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kontroles pilnveidošanu, kā arī uz pasākumiem un tiesību normām, kas veicina labticīgu trešo valstu pilsoņu ieceļošanu Latvijā studiju un nodarbinātības nolūkos un mazina nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās riskus.

Informatīvais ziņojums ietver trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā kontroles un tiesiskā regulējuma pilnveidošanas plānu ar trīs galvenajiem rīcības virzieniem studiju, nodarbinātības un citās jomās, kas paredz virkni pasākumu, piemēram:

• Paredzēt, ka visu augstskolu pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm ir jāveic finansiālā nodrošinājuma iemaksa, kas vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas gadījumā sedz ārzemnieka atgriešanas izmaksas. Minētais nosacījums veicinās, ka studijām Latvijā piesakās tādi studenti, kuru ieceļošanas mērķis patiešām ir studijas, nevis, piemēram, nodarbinātība, un apliecinās šo studentu studēšanas nolūku nopietnību, kā arī kalpos par garantiju studentu atgriešanās izmaksu segšanai gadījumā, ja students studijas Latvijā pārtrauks.
• Tāpat attiecībā uz studentiem no trešajām valstīm paredzēts pārskatīt to angļu valodas testēšanas institūciju skaitu, kuru pārbaudījumi tiek pielīdzināti valsts angļu valodas eksāmenam. Tas nepieciešams, lai novērstu atbildīgo iestāžu līdz šim novērotos gadījumos, kad studijām angļu valodā Latvijas augstskolās tiek uzņemti un Latvijā ieceļo trešo valstu pilsoņi ar ļoti vājām vai praktiski neesošām angļu valodas zināšanām;
• Lai mazinātu nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, priekšlikumos attiecībā uz trešo valstu pilsoņu studentiem plānots mainīt līdz šim esošo kārtību un neparedzēt iespēju augstskolām līdztekus bakalaura un maģistra līmeņa studentiem aicināt arī viņu ģimenes locekļus. Tiesības aicināt ģimenes locekļus paredzēts saglabāt tikai doktorantūras studentiem, lai veicinātu augsti kvalificētu trešo valstu pilsoņu piesaisti Latvijas darba tirgum;
• Paredzēts arī izstrādāt grozījumus 2017. gada 25. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”, paredzot pienākumu ārvalstu studentam (izņemot pirmā kursa studentus) pierādīt pietiekamus finanšu līdzekļus pēdējo sešu mēnešu periodā vai noteikt, ka finanšu līdzekļus var pierādīt, ja veikts attiecīgs finansiāla nodrošinājuma maksājums izglītības iestādē;
• Tāpat informatīvajā ziņojumā iepriekš aprakstīto risku dēļ plānots izvērtēt un pārskatīt kārtību, kādā ļauts uzaicināt trešo valstu pilsoņus darbam vienkāršajās profesijās;
• Paredzēts izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot aizliegumu uzaicināt ārzemniekus attiecināt uz visiem komersanta valdes locekļiem arī gadījumā, ja šīs personas reģistrē jaunu komersantu. Praksē vērojamas situācijas, ka šāda komersanta valdes loceklis reģistrē citu komersantu un turpina savu nelikumīgo rīcību. Lai novērstu šādas situācijas, Imigrācijas likumā būtu lietderīgi paredzēt, ka aizliegums uzaicināt ārzemniekus attiecas uz visiem komersantiem, kuros darbojas tāda komersanta valdes loceklis, kam noteikts šāds aizliegums.