Pirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties

Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt bērna patstāvību un iepazīstināt viņu ar finanšu pasauli, šāds solis jāveic pārdomāti. Vecāku iesaiste ir būtiska, lai bērns ne tikai prasmīgi lietotu karti, bet arī saprastu tās darbības principus un finanšu plānošanas nozīmi. Kas jāņem vērā, lai bērna pirmā pieredze ar bankas karti būtu droša, izglītojoša un veidotu atbildīgu attieksmi pret naudu, stāsta Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Netiek skaidrota naudas vērtība
Dodot bērnam piekļuvi maksājumu kartes līdzekļiem, ir svarīgi nodrošināt arī izpratni par to, kas vispār ir nauda un kā tā tiek nopelnīta. Ja bērns nesaista kartes lietošanu ar reālu naudu, var veidoties ilūzija, ka finanšu resursi ir neierobežoti. Šī kļūda var kavēt bērna spēju attīstīt veselīgu attieksmi pret tēriņiem un uzkrājumiem. Sarunas par ģimenes budžetu, ikdienas izdevumiem un ienākumiem veicina bērna izpratni par naudas apriti, kādēļ to nepieciešams plānot un kā veidojas vērtība dažādiem pakalpojumiem un precēm. Piemēram, var ieviest principu, ka kartē kabatas nauda tiek atjaunota vienu reizi nedēļā konkrētā laikā, agrāk to nepiešķirot. Tādā veidā atgādinot, ka ar naudu jārīkojas pārdomāti, sadalot pa dienām vai vajadzībām.
Karte tiek piešķirta, neizskaidrojot tās lietošanas principus
Vecākiem nereti šķiet, ka bērns pats sapratīs, kā lietot karti, jo viņiem šis rīks jau sen ir kļuvis par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu. Tomēr bez skaidrojuma un bērna sagatavošanas tas var radīt pārpratumus un palielināt risku, ka karte tiks izmantota nepareizi. Ir būtiski paskaidrot, kas ir maksājumu karte, kā tā tiek lietota ikdienā un kāds ir tās darbības princips – tostarp PIN koda nozīme, bezkontakta maksājumi, darījumu apstiprināšana un citi drošības aspekti. Šāda saruna ne tikai palīdzēs novērst neparedzētus gadījumus, bet arī stiprinās bērna pārliecību par to, kā rīkoties ar maksājumu karti.
Bērnam jāskaidro, ka maksājumu karte ir personīgs rīks, ko nedrīkst dalīt ar citiem, pat ne ar tuvākajiem draugiem. PIN kods ir jāglabā prātā, nevis makā vai telefonā, un tā atklāšana jebkurai citai personai var radīt nopietnus drošības riskus. Tāpat ir svarīgi iemācīt, kā rīkoties neparedzētās situācijās, piemēram, ja karte tiek nozaudēta, ir jāprot nekavējoties paziņot par to vecākiem vai sazināties ar banku, lai karte tiktu bloķēta. Bērnam jāapzinās arī tas, ka karte nav rotaļlieta – tā nav domāta izmantošanai spēlēs vai impulsīviem pirkumiem, un to nekādā gadījumā nedrīkst aizdot citiem.
Ļauj tērēt bez ierobežojumiem
Ir svarīgi apzināties, ka agrā vecumā var būt grūti izprast robežu starp vajadzību un impulsīviem pirkumiem. Tāpēc, lai palīdzētu bērnam mācīties un vienlaikus pasargātu no finansiāliem pārsteigumiem, banku lietotnes piedāvā praktiskus risinājumus – iespēju noteikt tēriņu limitus un pārraudzīt darījumus. Šādi rīki palīdz vecākiem saglabāt līdzsvaru starp bērna patstāvību un finansiālu drošību. Vienlīdz svarīgas ir arī regulāras sarunas par tēriņiem, kas veicina bērna atbildīgu attieksmi pret naudu jau no pašas mazotnes.
Bērns netiek iesaistīts finanšu lēmumu pieņemšanā
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt bērna finanšu pratību, ir ļaut viņam iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tas var nozīmēt līdzdalību ģimenes iepirkumu plānošanā, kopīgu budžeta sastādīšanu vai diskusijas par to, kā uzkrāt naudu lielākiem pirkumiem. Ja bērns jūtas uzklausīts un iesaistīts, viņš uzņemas lielāku atbildību un pieņem pārdomātākus lēmumus arī par saviem līdzekļiem, ņemot vērā, ka viņam ir izveidojusies izpratne par naudas vērtību, tās izcelsmi un citiem finanšu jautājumiem. Šī pieredze ieliek pamatus finanšu domāšanai, kas būs noderīga visu turpmāko dzīvi.
Pārlieka uzticēšanās vai kontrole
Līdzsvars starp uzticēšanos un uzraudzību ir īpaši svarīgs, kad runa ir par bērna pirmo pieredzi ar naudu. Daži vecāki izvēlas pilnībā uzticēties bērnam un ļauj viņam brīvi rīkoties ar karti, cerot, ka tas audzinās atbildību. Citi – gluži pretēji – seko katram izdevumam un uzliek stingrus ierobežojumus. Abas pieejas var radīt problēmas. Pārlieka brīvība var novest pie nesaprātīgiem tēriņiem, bet stingra kontrole – pie stresa un vilšanās. Gudrākā pieeja ir veidot uzticēšanos soli pa solim, vienlaikus saglabājot iesaisti bērna pirmajos soļos finanšu pratībā.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk