• Tweet

Saeimā ceļu uzsākuši grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas uzliks lielāku atbildību īpašniekiem, ja viņu izīrētajās telpās tirgos nelegālas izcelsmes preces.

Sākotnēji esot diskutēts arī par īpašuma konfiscēšanu, taču grozījumu izstrādes gaitā Iekšlietu ministrijas (IeM) speciālisti vienojušies par naudas soda piemērošanu, Neatkarīgajai stāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Saskaņā ar ieceri, kuru jau apstiprinājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pie atbildības varēs saukt nekustamo īpašumu, kuros notiek nelegālo preču tirdzniecība, īpašniekus vai valdītājus. Pēc tam kad IeM izstrādātie noteikumi būs iekļauti likumā, policija, konstatējot nelegālu preču tirdzniecību kādā noteiktā objektā, ne tikai pie atbildības sauks pašu tirgoni, bet informēs par konstatēto pārkāpumu arī telpas īpašnieku vai valdītāju.

Piemēros naudas sodu

Telpu īpašniekam būs gads, lai atbrīvotos no nevēlamā īrnieka. Pretējā gadījumā tam varēs piemērot naudas sodu. «Mēs saprotam, ka īpašniekam ar īrnieku ir noslēgts līgums un priekšlaicīga tā laušana var radīt problēmas, tāpēc problēmas novēršanai dos gadu, kura laikā policija rūpēsies, lai nepieļautu incidenta atkārtošanos,» skaidro ministrs.

Plānots, ka šādus īpašniekus vai valdītājus, ja tie būs fiziskas personas, varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, bet, ja tās būs juridiskas personas – ar naudas sodu no 1000 līdz 5000 latu.

Nespēj vienoties

Pagaidām jaunā norma gan iestrēgusi Saeimas gaiteņos, jo tā iet vienā likumu paketē ar ierosinājumu aizliegt iegādāties alkoholu personām, kas nav sasniegušas 25 gadu vecumu. Daļa deputātu uzskata, ka šāds aizliegums nevis ierobežotu alkohola patēriņu, bet gan stimulētu tieši nelegālā alkohola apriti. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis gan cer, ka deputāti vēl šonedēļ radīs kompromisu šajā jautājumā un likumu pakete nonāks Saeimā rīt vai nākamās nedēļas plenārsēdē.

Šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodekss atbildību izīrēto telpu īpašniekiem paredz tikai tādā gadījumā, ja nelegālajam rūpalam – nelikumīgai alkoholisko dzērienu izgatavošanai, glabāšanai vai realizācijai – telpas nodotas apzināti. Likumā paredzētie sodi ir identiski Iekšlietu ministrijas virzītajiem, taču šajā pantā netiek pieminētas ne nelikumīgas izcelsmes cigaretes, ne narkotikas.

Namīpašnieki neiebilst

Ir arī gadījumi, kad telpu īpašnieki neliekas ne zinis par viņu īpašumā notiekošajām nelikumībām, jo augstāk par visu tiek vērtēta saņemtā īres maksa. Iecerēts, ka pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā točku īpašnieki būs motivēti nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos.

IeM iecerētajā atbildības paaugstināšanā nekādas problēmas nesaskata Rīgas namīpašnieku biedrība. Tās valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska Neatkarīgajai apliecināja, ka ikviena īres nama vai atsevišķa dzīvokļa interesēs ir kārtīgi un likumu nepārkāpjoši īrnieki un par visām darbībām, kas notiek izīrētajās telpās, jāatbild īpašniekam, neatkarīgi no tā, kādai personai – juridiskai vai fiziskai – telpas izīrētas.

Lielas nepieciešamības neesot arī pēc IeM situācijas labošanai dotā gada. «Ja ir kāds signāls, tad jālauž īres līgums, nemaz nerunājot par situācijām, kad uzzinām par nelikumīgu alkohola vai narkotiku tirdzniecību,» saka namīpašnieku pārstāve.

Viņai arī nebija ilgi jādomā, lai atrastu kādu piemēru. Kādā namā Rīgā, Skolas ielā, pavisam nesen ticis izīrēts dzīvoklis, par kuru pārējie nama īrnieki ziņojuši, ka tajā iemitinājies erotiskopakalpojumu salons. Iedzīvotājiem šāds kaimiņš neesot paticis. Nama īpašnieks ņēmis vērā sūdzības un līgumu ar salona turētājiem lauzis, pirms beidzies līgumā atrunātais termiņš.

«Par savu māju vai dzīvokli pilnībā atbild īpašnieks, viņš atbild par to, kādu īrnieku, strādnieku vai pārvaldnieku pieņēmis,» rezumēja R. Bednarska.

Točkas saskaitītas

Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, policija Latvijā kopš šā gada jūnija identificējusi 955 nelegālā alkohola tirdzniecības vietas – tās iedzīvotāji uzrādījuši speciālā kartē, kas pieejama Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas interneta vietnēs. R. Kozlovskis zināja teikt, ka apmēram trešdaļa no šīm vietām policijai līdz šim nebija zināmas.

Jautāts, kā tas iespējams, ka policijas darbinieki, kuriem ir pienākums zināt par uzticētajā iecirknī notiekošo, nav bijuši informēti par tik daudzām tirdzniecības vietām, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends norādīja, ka Latvijā ir mazāk nekā 1000 iecirkņu inspektoru, kuriem ir jāizmeklē arī krimināllietas un jāveic papīra darbi, kas būtiski samazina laiku savas teritorijas iepazīšanai. Neraugoties uz to, policija cenšoties apsekot katru uzrādīto točku un pārtraukt tajā notiekošās nelikumības.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis