Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām

Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām, Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri aicina lauksaimniekus, kuri šogad cietuši no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, savlaicīgi vērsties kredītiestādēs un citās finanšu iestādēs, lai kopīgi rastu individuāli pielāgotus risinājumus.
FNA uzsver, ka ātra un atklāta komunikācija ar banku ir izšķiroša, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi uz saimniecību ikdienas darbību. Jo ātrāk saimniecība uzsāk sarunas ar savu kredītiestādi, jo plašākas būs iespējas panākt elastīgus un līdzsvarotus risinājumus.
Iespējamie risinājumi, par ko var vienoties ar kredītiestādēm:
• kredīta pamatsummas maksājumu atlikšana;
• maksājumu grafiku maiņa bez soda sankcijām;
• citi individuāli pielāgoti risinājumi, kas palīdz saglabāt uzņēmuma naudas plūsmu.
Būtiski atzīmēt, ka, ja saimniecības zeme un/vai raža ir apdrošināta, lauksaimniekiem, vienlaikus ar vēršanos pie bankas, jāsazinās arī ar savu apdrošinātāju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalsta mehānismu darbību.
FNA vērš uzmanību, ka kredītsaistību pagarinājums vai procentu maksājumu atlikšana ir nopietns un atbildīgs solis. Tādēļ lauksaimnieki tiek aicināti rūpīgi izvērtēt situāciju un apspriest visus iespējamos risinājumus ar savu kredītiestādi, lai atrastu līdzsvarotāko pieeju ārkārtējās situācijas apstākļos.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana apliecina valsts atzītu risku lauksaimniecības nozarē, tostarp ražas zudumus un ienākumu samazinājumu. FNA uzsver, ka lauksaimniecība ir Latvijas tautsaimniecībai būtiska nozare, tādēļ jānodrošina stabils pamats tās turpmākai attīstībai. Bankas ir gatavas būt atbalsts šajos izaicinājumu pilnajos apstākļos, tādēļ veiksmīgas sadarbības pamatā ir atklāta un savlaicīga komunikācija starp lauksaimniekiem un finanšu iestādēm.
FNA biedru sniegtā informācija liecina, ka situācija dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīga. Kurzemē un Zemgalē redzams labs ražas potenciāls. Eksperti prognozē, ka noteiktos segmentos 2025. gada raža varētu pārsniegt gan 2024., gan 2023. gada līmeni. Tikmēr daļā Vidzemes un Latgales sējumu ir cietuši vissmagāk. Šobrīd iznākumu vēl lielā mērā noteiks tuvāko mēnešu laika apstākļi.
Vēl par tēmu:
Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk