Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām

Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām, Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri aicina lauksaimniekus, kuri šogad cietuši no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, savlaicīgi vērsties kredītiestādēs un citās finanšu iestādēs, lai kopīgi rastu individuāli pielāgotus risinājumus.
FNA uzsver, ka ātra un atklāta komunikācija ar banku ir izšķiroša, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi uz saimniecību ikdienas darbību. Jo ātrāk saimniecība uzsāk sarunas ar savu kredītiestādi, jo plašākas būs iespējas panākt elastīgus un līdzsvarotus risinājumus.
Iespējamie risinājumi, par ko var vienoties ar kredītiestādēm:
• kredīta pamatsummas maksājumu atlikšana;
• maksājumu grafiku maiņa bez soda sankcijām;
• citi individuāli pielāgoti risinājumi, kas palīdz saglabāt uzņēmuma naudas plūsmu.
Būtiski atzīmēt, ka, ja saimniecības zeme un/vai raža ir apdrošināta, lauksaimniekiem, vienlaikus ar vēršanos pie bankas, jāsazinās arī ar savu apdrošinātāju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atbalsta mehānismu darbību.
FNA vērš uzmanību, ka kredītsaistību pagarinājums vai procentu maksājumu atlikšana ir nopietns un atbildīgs solis. Tādēļ lauksaimnieki tiek aicināti rūpīgi izvērtēt situāciju un apspriest visus iespējamos risinājumus ar savu kredītiestādi, lai atrastu līdzsvarotāko pieeju ārkārtējās situācijas apstākļos.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana apliecina valsts atzītu risku lauksaimniecības nozarē, tostarp ražas zudumus un ienākumu samazinājumu. FNA uzsver, ka lauksaimniecība ir Latvijas tautsaimniecībai būtiska nozare, tādēļ jānodrošina stabils pamats tās turpmākai attīstībai. Bankas ir gatavas būt atbalsts šajos izaicinājumu pilnajos apstākļos, tādēļ veiksmīgas sadarbības pamatā ir atklāta un savlaicīga komunikācija starp lauksaimniekiem un finanšu iestādēm.
FNA biedru sniegtā informācija liecina, ka situācija dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīga. Kurzemē un Zemgalē redzams labs ražas potenciāls. Eksperti prognozē, ka noteiktos segmentos 2025. gada raža varētu pārsniegt gan 2024., gan 2023. gada līmeni. Tikmēr daļā Vidzemes un Latgales sējumu ir cietuši vissmagāk. Šobrīd iznākumu vēl lielā mērā noteiks tuvāko mēnešu laika apstākļi.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākMinistrs Edgars Tavars rosina stiprināt pašvaldību kiberdrošību, veidojot kiberdrošības kompetences centru, kura izveidi un darbību atbalstītu arī CERT.LV
Lai stiprinātu pašvaldību kopējo kibernoturību, attīstītu IKT speciālistu kompetenci un efektīvāk izmantotu finanšu un cilvēkresursus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālāk