Tikai 7% uzņēmumu domā, kā uzlabot darba vidi senioriem
Vairāki Latvijas uzņēmumi piedalīsies Eiropas gada laikā notiekošajā konkursā par senioriem draudzīgu uzņēmumu.
Labklājības ministrijas (LM) atzinību saņēmuši pieci uzņēmumi, kuri ekspertu ieskatā īsteno labvēlīgu darba politiku attiecībā uz senioriem un pievērš uzmanību senioru iekļaušanai darba tirgū. Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Avena gan skaidro, ka svarīgi ir veidot nevis atbalstošu darba vidi vienai sociālajai grupai, bet darba vietas visu vecumu darbiniekiem.
«Galvenais, nevis skaitliski daudz uzņēmumā nodarbinātu senioru, bet vai šīs darba vietas ir draudzīgas senioriem, kāda ir uzņēmumu attieksme un vai tiek ņemtas vērā dažāda vecuma darbinieku vajadzības,» saka D. Avena.
Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei ietvaros kā senioriem draudzīgi uzņēmumi atzinību saņēmuši četri uzņēmumi – Rimi Latvija, Latvijas balzams, Grifs AG un J. Rozes grāmatnīcas. Šie piedalīsies balvas izcīņā starp simtiem Eiropas uzņēmumu. Tāds pasākums Latvijā notiek pirmoreiz, un, kā Neatkarīgajai atzīst Dace Avena, pirmkārt, uzrunāti uzņēmumi – ilgtspējas indeksa dalībnieki. «Diemžēl izpratne par senioru vietu darba tirgū un nepieciešamību uzņēmumiem domāt par atbalstošu darba vidi visu vecumu darbiniekiem uzņēmumu vidū ir ļoti zema, šie jautājumi netiek saistīti ar attīstību, ar nākotnes riskiem,» saka D. Avena. Latvijas uzņēmumi saskarsies ar sabiedrības novecošanās jautājumu, jo jau tagad lielākajā daļā uzņēmumu ir darbinieki pirmspensijas un pensijas vecumā, tāpēc jādomā par to, kā veiksmīgāk nodarbināt arī vecāka gadagājuma darbiniekus. Aptaujas gan liecina, ka tikai septiņi procenti uzņēmumu ir domājuši par šo jautājumu.
Tāpat ir daudzi uzņēmumi, kuri nodarbina seniorus un kur darba vide arī tiek veidota draudzīga, bet viņi paši neuzskata, ka tas ir kaut kas īpašs. Savukārt citās darbavietās valda stereotipi par vecāka gadagājuma darbiniekiem. Uzņēmuma Grifs AG valdes loceklis Ainars Bundulis atzīst, ka nodarbināt visa vecuma darbiniekus ir pašsaprotami, jo darbā ir nepieciešama gan jaunība, gan pieredze. «Līdzīgi kā ģimenē, arī darba kolektīvā dažādu vecumu cilvēki nemitīgi mācās cits no cita ne tikai darba, bet arī dzīves prasmes,» saka A. Bundulis.
LM speciāliste Agnese Gaile norāda, ka sabiedrībai, tostarp uzņēmumiem, jārēķinās ar demogrāfiskām izmaiņām – mazāk dzimst bērni, sabiedrība noveco un mūžs kļūst ilgāks, kas nozīmē, ka cilvēki darba tirgū varētu palikt ilgāk. «Diemžēl attieksme pret senioriem ne vienmēr ir labvēlīga, pētījumi liecina, ka daļa sabiedrības seniorus uztver pat kā slogu, bet ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka nevienlīdzīga attieksme vecuma dēļ ir pat pieņemama,» secina A. Gaile. Šis Eiropas gads ir vērsts tieši, lai mazinātu šādus aizspriedumus un veicinātu paaudžu sapratni.
Organizācijas attīstības centra Spring Valley eksperts Jānis Gredzens norāda: situācija, kā nodarbinātais kļūst par senioru, ir atkrīga no sabiedrības attieksmes, kas un kādā vecumā tiek uzskatīts par senioru – vai tas ir saistīts ar brīdi, kad darbinieks sāk saņemt pensiju, vai cilvēks kļūst vecāks un tad sabiedrība uzskata, ka viņš ir aizsargājams. «Piemēram, Amerikā veikts pētījums apliecināja – sabiedrība uzskata, ka par senioru kļūst tikai 70–75 gadu vecumā,» saka J. Gredzens. Eksperts norāda, ka seniorus palikt darba tirgū motivē materiālās vajadzības, bet ne tikai – arī iespēja tikt novērtētam. Lielai daļai senioru tas ir visbūtiskākais. Seniori ir dažādi – daļa ir spiesti strādāt ilgāk, lai papildinātu savus ienākumus, bet daļa ir aktīvi un vēlas strādāt. Seniorus motivē strādāt tas, ja uzņēmumā ir elastīgs darba laiks vai iespēja strādāt konkrētu laiku, konkrētos projektos. J. Gredzens atzīst, ka diemžēl darba likumi ne vienmēr palīdz šajā jautājumā, piemēram, noformēt cilvēku uz dažām stundām vai divas dienas nedēļā. Seniorus palikt darba tirgū motivē arī tas, ja nav ierobežojumu, piemēram, saņemt pensiju vai arī braukt transportā bez maksas vai lētāk. Ja kā strādājošam viņam atņembezmaksas transportu, daudzi izvērtē ieguvumus un zaudējumus un varbūt strādāt neturpina.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Rēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālākPTAC: biežākās problēmas e-komercijā – neskaidras cenas, atteikuma tiesības, preču atgriešana
Iepērkoties internetā, ikviens var nonākt situācijā, kad piedāvājums šķiet izdevīgs, bet noteikumi – neskaidri. Apģērbs, sadzīves tehnika vai preces ar “īpašo piedāvājumu” nereti...
Lasīt tālāk2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālāk