Latvijas Banka izlaidīs māksliniecei Džemmai Skulmei veltītu kolekcijas monētu

Ceturtdien, 21. augustā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Džemma”, veltītu izcilajai māksliniecei Džemmai Skulmei – vienai no spilgtākajām personībām Latvijas mākslā un kultūras dzīvē, kuras radošā darbība un sabiedriskā stāja būtiski ietekmējusi mūsu nacionālās identitātes attīstību un saglabāšanu.
Māksliniece dzimusi 1925. gada 20. septembrī gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Viņas daiļradē savijas dzimtas tradīciju pēctecība, starpkaru modernisma spožākie sasniegumi un drosmīga radošā brīvība pat sociālistiskā reālisma apstākļos. Tautiskos motīvus Džemma Skulme sāka izmantot jau 1960. gados kā nacionālās pašcieņas un garīgās nepakļaušanās simbolu, bet tēlu trīsvienība – tautumeita, kariatīde un princese – kļuva par viņas mākslinieciskās identitātes kodolu.
Monētas grafisko dizainu radījis mākslinieks Juris Petraškevičs. Māksliniecei veltītajā kolekcijas monētā viņš mēģinājis iemūžināt Džemmai Skulmei tik raksturīgo krāsas triepienu, atspoguļojot viņas unikālo “pirkstu nospiedumu” Latvijas mākslas un kultūras telpā.
Sudraba kolekcijas monētu “Džemma” klātienē ikviens interesents varēs apskatīt Džemmas Skulmes 100. jubilejai veltītajā izstādē “Džemma”, ko visi interesenti varēs aplūkot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā no 2025. gada 23. augusta līdz 2026. gada 25. janvārim.
Kolekcijas monētu būs iespējams iegādāties tīmekļvietnē e‑monetas.lv no 21. augusta plkst. 12.00. Monētas cena ir 89.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 3 monētas. Monēta kalta UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva).
Latvijas Banka pateicas Martai Skulmei un Jurim Dimiteram, kā arī Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam par sadarbību kolekcijas monētas tapšanā.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk