• Tweet

Pēc sadursmes ar meža dzīvnieku Latvijā vidēji katra septiņpadsmitā automašīna tiek norakstīta. Šī informācija jo svarīga kļūst tieši šobrīd, jo jūlijā Latvijā stirnām ir sācies riesta laiks, kam augustā sekos aļņu bauris. Līdz ar to prognozējams negadījumu skaita pieaugums. Visvairāk negadījumu ar dzīvniekiem notiek Pierīgā un Ogrē, vismazāk – Latgalē.

“Riesta laikā dzīvnieki, jo īpaši tēviņi, ir tendēti uzmeklēt un piesaistīt partneri, kā arī iesaistīties konfliktos, lai aizsargātu teritoriju un potenciālos partnerus, tāpēc dažkārt to uzvedība var būt pārgalvīgāka, dzīvnieki var tuvoties apdzīvotām vietām, kā arī uzskriet uz blīvas satiksmes ceļa,” skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un zinātnes nodaļas pārstāves Elza Birbele un Daina Matskina.

Šogad atlīdzībās par sadursmēm ar dzīvniekiem izmaksāti gandrīz 1.8 miljoni eiro, 2024. gadā kopā izmaksāti 3.6 miljoni eiro. Sākot ar 2022. gadu AAS BALTA pēc sadursmēm ar dzīvniekiem apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 12.2 miljonus eiro kopā.

Stirnas – visbiežāk nobrauktie meža dzīvnieki

“Sadursme ar stirnu var būt ļoti bīstama, jo, lai arī tā sver vien aptuveni 20 kilogramus, tieši sadursmes ar šiem dzīvniekiem šogad izraisījušas lielākos zaudējumus autovadītājiem,” stāsta Kristaps Liecinieks, AAS BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA statistika rāda, ka tieši stirnas šogad veidojušas 80% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem. Tām seko brieži (3,4%), mežacūkas (3,2%) un aļņi (2,7%). Kopumā katru dienu Latvijas ceļos tiek notriekti vismaz pieci dzīvnieki, taču šie dati attiecas tikai uz BALTA klientiem, kas nozīmē, ka kopējais bojāgājušo dzīvnieku skaits ir vēl lielāks.

No sadauzītiem lukturiem līdz norakstītām luksusa automašīnām

Vidējās atlīdzības izmaksas pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ir 2219 eiro, taču lielākie negadījumi sniedzas desmitos tūkstošu. Šogad līdz šim lielākā atlīdzība bijusi par Bentley sadursmi ar stirnu Kurzemē, kad bojājumi novērtēti gandrīz 37 tūkstošu eiro apmērā. Tikmēr martā kāds Lexus tika pilnībā norakstīts pēc sadursmes ar alni, radot vairāk nekā 28 tūkstošu eiro zaudējumus, savukārt aprīlī Ford auto sadursme ar dzīvnieku Aizkraukles novadā beidzās ar 24,7 tūkstošu eiro izmaksu.

Kopumā katru ceturto dienu Latvijā kāda automašīna pēc sadursmes ar dzīvnieku tiek pilnībā norakstīta, jo remonts vairs neatmaksājas. Interesanti, ka ne tikai lielie dzīvnieki – aļņi vai brieži – ir tie, kas rada šādus zaudējumus. Pat trešdaļa no norakstītajām automašīnām pēc sadursmes ar dzīvnieku ir cietušas tieši sadursmē ar stirnu.

Pierīga – dzīvniekiem bīstamākā teritorija

Statistikas dati rāda, ka visbīstamākās zonas Latvijā atrodas tieši Pierīgā, kur sadursmes ar dzīvniekiem notiek gandrīz trīs reizes biežāk nekā valstī vidēji. Tāpat izteikti riska reģioni ir Jelgavas un Ogres novadi, savukārt drošāk braucēji var justies Balvu, Krāslavas un Ludzas novados, kur šādi negadījumi notiek ievērojami retāk.

Autovadītāju uzmanība – labākā aizsardzība pret sadursmēm

K. Liecinieks uzsver, ka galvenais drošības faktors ceļā ir autovadītāja modrība un koncentrēšanās. Bīstamajās vietās nevajadzētu pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, bet gan rēķināties ar pēkšņu dzīvnieku parādīšanos, savukārt telefonu pie stūres nevajadzētu lietot nekad.

Vienmēr svarīgi atcerēties, ka meža dzīvnieki bieži pārvietojas baros – ja ceļu šķērso viena stirna, visdrīzāk tai sekos arī citas. “Briežveidīgie, īpaši aļņu un briežu tēviņi, kuri aktīvi iesaistās riesta cīņās, šajā laikā veido harēmu ar vairākām mātītēm, kas turas cieši kopā, kas nozīmē, ja viens dzīvnieks pārskrien pāri ceļam, to drīz var šķērsot citi. Līdzīgi ar mežacūkām,” stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza ekspertes.

Šādās situācijās vienīgais drošais risinājums ir tūlītēja ātruma samazināšana. Ja iespējams, jāizvairās no riskantiem manevriem, kas var apdraudēt gan pašu autovadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus.

Ekspertu ieteikumi drošākai braukšanai:
• Bīstamajās vietās nedrīkst “trakot” un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet meža dzīvnieki.

• Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai, tādēļ nekādas viedierīces, vadot auto!

• Redzot vienu dzīvnieku, jābremzē! Pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds.

• Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, – jābremzē taisnā virzienā. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100% pārliecināts, ka neapdraud savu, pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību.

• Braucot tumsā vai krēslā, regulāri izmantojiet tālās gaismas, lai laikus pamanītu dzīvnieku siluetus ceļa malās. Nepieciešamības gadījumā samaziniet braukšanas ātrumu.

• Pie stūres sēdieties atpūtušies – nogurums ievērojami samazina reakcijas ātrumu un iespēju laicīgi pamanīt dzīvnieku uz ceļa.