• Tweet

Jauniešiem, kuri brīvprātīgi izvēlas dienēt valsts aizsardzības dienestā (VAD), ir jābūt pieejamiem skaidriem un saprotamiem nosacījumiem, lai pēc dienesta pretendētu uz budžeta vietu valsts augstskolā vai koledžā. Tiesībsarga birojā saņemti vairāki signāli par iespējami neprecīzu vai neviennozīmīgi vērtējamu tiesisko regulējumu, tādēļ trešdien, 23. jūlijā, tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne uz sarunu aicināja Aizsardzības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, lai pārrunātu spēkā esošo kārtību.

“Jauniešiem, kuri brīvprātīgi izvēlas pildīt valstiski svarīgu pienākumu, bet reizē domā par izglītības turpināšanu, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par nosacījumiem, kā viņi varēs studēt par valsts budžeta līdzekļiem. No ministrijām šodien saklausījām vēlmi un ieinteresētību jauniešiem plašāk skaidrot likumos ietvertās normas. Tas ir atbildīgs mājasdarbs, kas jāīsteno bez kavēšanās,” uzsver tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Atbilstoši VAD likumam, jauniešiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā, valsts augstskolas un koledžas nodrošina valsts budžeta finansētu studiju vietu, ja viņi atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām. Sarunas laikā apstiprinājās, ka izglītības iestādes drīkst noteikt iestājpārbaudījumus, kuri attiecas arī uz VAD brīvprātīgajiem karavīriem, tāpat kā visiem citiem. Ja jaunietis izpilda nepieciešamās prasības, tad viņam bez konkursa nodrošina no valsts budžeta finansētu studiju vietu. Tas nozīmē, ka, nokārtojot iestājpārbaudījumu kaut vai minimāli noteiktajā zināšanu līmenī, VAD brīvprātīgais karavīrs iegūs budžeta vietu arī tad, ja kāds cits reflektants iestājpārbaudījumā būs uzrādījis labāku rezultātu. Proti, brīvprātīgais VAD karavīrs tiks uzņemts bez konkursa.

Tāpat ir saprotams, ka atsevišķās studiju programmās var tikt noteiktas objektīvi pamatotas papildu prasības, tomēr tās jāpublicē savlaicīgi. Jo īpaši, lai 12. klases skolēni, pieņemot lēmumu par pieteikšanos dienestam, būtu informēti par turpmākajiem nosacījumiem.

“Daudzos jautājumos atslēga uz panākumiem ir skaidrs un saprotams vēstījums. Tas ir visu procesā iesaistīto kopdarbs. Jo jaunieši saņems skaidrāku un viņiem saprotamāku informāciju par valsts paredzēto bonusu un tā saņemšanas veidu, jo lielāka būs viņu ticība valstī notiekošajiem procesiem kopumā. Aicinu atbildīgās ministrijas sabiedrībai plašāk skaidrot šo jautājumu,” piebilst I. Piļāne.

Foto: NBS