• Tweet

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz 3,6%, salīdzinot ar 3,9% aprīlī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemāku inflācijas tempu maijā noteikusi degvielas cenu samazināšanās, krītoties naftas cenām pasaules tirgū, kamēr pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas joprojām turpina pieaugt, gada izteiksmē sadārdzinoties jau par 7,5%. Tāpat augsto inflācijas līmeni turpina ietekmēt augošās pakalpojumu cenas, palielinoties darbaspēka izmaksām. Šajā grupā būtiskākā ietekme bijusi veselības aprūpes cenu pieaugumam par 3,7% gada laikā, par 7,6% palielinājušās atpūtas un kultūras pakalpojumu cenas, par 10,3% izglītības pakalpojumu cenas un par 4,8% restorānu un viesnīcu cenas.

Tomēr būtiskākais inflāciju ietekmējošais faktors joprojām ir pārtikas cenas, kas strauji augušas jau kopš pagājušā gada vidus, un maijā nodrošinājušas jau vairāk nekā pusi no kopējās inflācijas. Pārtikas cenu pieaugumu pašlaik ietekmē gan pārtikas izejvielu cenu paaugstināšanās pasaules tirgos, gan ar darbaspēka izmaksu pieaugums, augot strādājošo algām, tomēr šie faktori pilnībā neizskaidro tik strauju cenu pieaugumu Latvijā, īpaši situācijā, kad krīt ar energoresursiem un degvielu saistītās izmaksas. Jāatzīmē, ka straujākais pārtikas cenu pieaugums Eiropā vērojams tieši Baltijas valstīs, kā arī Austrumeiropas valstīs, kur pārtikas īpatsvars patēriņa grozā ir visaugstākais un attiecīgi atstāj lielāku negatīvo ietekmi gan uz kopējo inflāciju, gan iedzīvotāju pirktspēju.

Pasaules tirgū neapstrādātās pārtikas cenas pēdējā gada laikā ir augušas, pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, maijā tās kopumā ir par 6,0% augstākas nekā pirms gada, tomēr pēdējā mēneša laikā cenu indekss ir pazeminājies, signalizējot, ka globālo tendenču aspektā tālākam pārtikas cenu pieaugumam vairs nav pamata, īpaši apstākļos, kad samazinās arī energoresursu cenas. Atsevišķiem pārtikas produktiem cenu dinamika arī bijusi atšķirīga – ja augu eļļas, gaļas un piena cenas pēdējā gada laikā ir kāpušas, labības un cukura cenas ir zemākas nekā pirms gada. Šeit gan jāņem vērā, ka pārstrādātās pārtikas cenas ietver daudzus citus komponentus un pārtikas produktu cenas tikai visai ierobežotā mērā atspoguļo pārtikas izejvielu cenu svārstības biržās.

Salīdzinot pārtikas cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā un pārtikas ražotāju cenu dinamiku, redzams, ka vietējā tirgū realizētās pārtikas ražotāju cenas pēdējo mēnešu laikā ir augušas ievērojami lēnāk nekā pārtikas cenas veikalos. Ja maijā pārtikas cenu pieaugums pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi sasniedzis 7,5%, ražotāju cenu indekss Latvijā realizētajai pārtikai, pēc aprīļa datiem, gada laikā audzis tikai par 2,8%.

Pretēji pārtikas cenām, degvielas cenas jau ceturto mēnesi pēc kārtas ir pazeminājušās, maijā pret aprīli uzrādot 4,8% kritumu, bet pret pērnā gada maiju samazinoties par 9,9%. Naftas cenu pazemināšanās pasaules tirgos un zemākas degvielas cenas arī turpmākajos mēnešos un gada otrajā pusē darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Līdz ar bažām par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, ASV ieviešot tirdzniecības tarifus un citām valstīm attiecīgi veicot pretpasākumus, Brent jēlnaftas cenas no tuvu pie 75 dolāriem par barelu aprīļa sākumā ir noslīdējušas līdz 65 dolāriem par barelu pašlaik, vienlaikus degvielas cenu kritumu veicina arī ASV dolāra kursa pazemināšanās pret eiro.

Kopumā Latvijas inflāciju joprojām ietekmē divi galvenie faktori – vietējais pārtikas cenu kāpums, kas palielina inflācijas līmeni, un pasaules ekonomiskās izaugsmes pazemināšanās, kas ar pieprasījuma mazināšanos bremzē cenu pieaugumu. Kopumā pasaulē jau ir manāma skaidra inflācijas spiediena mazināšanās un eirozonā cenu pieaugums maijā atkal noslīdējis zem 2% atzīmes, kas ir Eiropas Centrālās bankas noteiktais vēlamais inflācijas līmenis. Vienlaikus Latvijā situācija ir atšķirīga un ņemot vērā gada pirmo piecu mēnešu datus, 2025.gadā kopumā vidējā inflācija būs augstāka par Finanšu ministrijas februāra sākumā prognozēto, pārsniedzot 3% līmeni. Finanšu ministrija pašlaik aktualizē savas makroekonomisko rādītāju, tajā skaitā inflācijas prognozes, kuras tiks publiskotas jūnija vidū.