Apstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt rūpniecības kopējais apjoms aprīlī pieaudzis vien par 1,9%, ko ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes kritums par 12,2% un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomu samazinājums par 11,7%.
Uzlabojoties apstrādes rūpniecības nozares situācijai eirozonā, kur sasniegti augstākie ražošanas apjomi kopš 2023. gada vidus, vērojams arī pieprasījuma pieaugums Latvijas rūpniecībā. Tādējādi jaunākie dati norāda uz ražošanas apjomu palielinājumiem vairumā nozīmīgāko apstrādes rūpniecības nozaru, tajā skaitā kokrūpniecībā (+8,3% pret pērnā gada aprīli), pārtikas ražošanā (+13,8%), būvmateriālu (nemetālisko minerālu) (+15,8%), gumijas un plastmasas izstrādājumu (+15,2%) un automobiļu, piekabju un puspiekabju (+8,3%) ražošanā. Par 15,7% pieaudzis arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Savukārt lielākie samazinājumi bijuši ķīmisko vielu un produktu ražošanā (-9%), datoru un elektronikas ražošanā (-6%), kā arī citur nekvalificētu iekārtu ražošanā (-11,8%).
Kopumā šā gada pirmajos četros mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjomi pret pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem palielinājās par 2,4%, tomēr kopējā rūpniecībā pieaugums vien 0,4% apmērā, ko noteica 7,2% samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē.
Eiropas Komisijas apkopotais apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada laikā turpina uzlaboties un maijā sasniedza augstāko atzīmi kopš 2022. gada vidus. Ražotāji aptaujās norāda uz pieaugošiem pasūtījumu apjomiem gan eksporta, gan vietējā tirgū, kā arī uz apjomu samazinājumiem noliktavās, kas arī norāda uz pieaugošu pieprasījumu. Arī S&P Global apstrādes rūpniecības nozares veselības indekss eirozonā ir ar augošu tendenci, uzņēmumu konfidences līmenim sasniedzot atzīmi, kāda tā bija 2022. gada februārī, pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un tā ietekmes uz Eiropas rūpniecību.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šā gada aprīlī pret pērno aprīli saruka par 12,2%. Samazinājumu noteica elektroenerģijas izlaides sarukums par 45,5%, ko savukārt veidoja samazinājums hidroelektrostaciju elektroenerģijas ražošanā par 65,6%. Lielo kritumu noteica augstā nokrišņu summa pērnā gada aprīlī, kas divas reizes pārsniedza mēneša normu, tādējādi veidojot paaugstinātu bāzi, salīdzinot apjomus ar šī gada aprīļa rādītājiem. Savukārt koģenerācijas stacijas aprīlī ražojušas par 32,1% vairāk elektroenerģijas kā pērn aprīlī. Samazinoties izlaides apjomiem, elektroenerģija aprīlī importēta divas reizes vairāk nekā eksportēta. Tikmēr dabasgāzes patēriņš aprīlī auga par 8%.
Šā gada ievadā apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā auguši trijos no četriem mēnešiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ražošanas apjomi ievērojami pieauguši arī Eiropas Savienībā kopumā, kas norāda uz nozares veselības uzlabošanos un stagnācijas beigšanos. Apstrādes rūpniecības izaugsme Latvijā šogad varētu sasniegt 2-3%, tomēr turpinoties pieprasījuma palielinājumam, pastāv arī optimistiskāks scenārijs. Tomēr iespējams arī pesimistiskāks scenārijs, īstenojoties bargajiem ASV ievedmuitas tarifiem, kas ievērojami apgrūtinātu tirdzniecību ar ASV un pasliktinātu situāciju nozarē.
Vēl par tēmu:
Valdība akceptē grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Plānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem, tāpat kā darba ņēmējiem,...
Lasīt tālākLBAS pauž neizpratni par LDDK prezidenta A. Bites publiskajiem izteikumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācijas ir sašutušas un pauž dziļu neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem...
Lasīt tālākBudžeta plānošana maziem uzņēmumiem: 5 padomi
Mazie uzņēmumi bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks – tie veido darba vietas, attīsta kopienas un ienes jaunas idejas tirgū. Baltijas valstīs MVU loma ir izteikta: Latvijā tie...
Lasīt tālākUzņēmēju vislabāk novērtētā publiskās pārvaldes institūcija, ar kuru tie saskaras, ir CSDD, bet vissliktāk – būvvaldes
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir apkopojusi uzņēmēju viedokļus par sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām un aptaujas...
Lasīt tālākPopulārākie attālinātā darba galamērķi – Spānija, Zviedrija un Lielbritānija
Pēc COVID‑19 pandēmijas ir būtiski mainījušies cilvēku darba ieradumi un dzīvesveids. Uzņēmumi, kas piedāvā darbiniekiem elastīgas darba iespējas, gūst papildu vērtību darbinieku...
Lasīt tālāk“Lidl” paplašina zemo cenu grozu līdz 14 produktiem
Šajā nedēļā “Lidl” paplašinājis zemo cenu groza piedāvājumu – tajā iekļauti jau 14 produkti, lai palīdzētu pircējiem ietaupīt ikdienas pirkumos. Īpaši izceļas ilgstošai lietošanai...
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālāk