• Tweet

Lai risinātu sociālo darbinieku ilgstošo trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos un citās šo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 4. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumu.

Sociālo darbinieku valstī trūkst un iecerētie grozījumi dos iespēju aktīvi iesaistīties darba tirgū arī tiem, kas pašlaik iegūst izglītību šajā jomā, likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grozījumu paredzēts noteikt iespēju sociālo darbu veikt arī šīs jomas studentiem, kuri pabeiguši divus pilnus studiju gadus un studē trešā studiju gada pavasara semestrī, izņemot tos gadījumus, kad darbs saistīts ar bērniem un ģimenēm ar bērniem. Plānots noteikt, ka studentiem būs jāiegūst pilna izglītība divu gadu laikā, to apliecinot ar augstskolas izsniegtu izziņu. Darba devējam būs arī jāvērtē, kādu pienākumu un atbildību piešķirt šādiem darbiniekiem, kā arī nepieciešamības gadījumā jāpiesaista pieredzējis mentors – sociālais darbinieks ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi, kurš varētu uzraudzīt studējošā sociālā darbinieka darbu.

Pašlaik tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kuras ieguvušas pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.

Saskaņā ar pašvaldību statistiku tikai nedaudz vairāk kā puse pašvaldību 2022. un 2023. gadā spēja izpildīt likumā noteikto normu – vismaz viens sociālā darba speciālists uz 1000 iedzīvotājiem. 2022. gadā valstī trūka 406, bet 2023. gadā – 428 sociālā darba speciālistu.

Sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm ar bērniem, izglītības prasības netiks atvieglotas, ņemot vērā šī darba augsto atbildības līmeni un nepieciešamo profesionālo sagatavotību, paredz likumprojekts.

Likumprojekta mērķis ir veicināt pietiekamu sociālo darbinieku skaitu pašvaldībās, tādējādi uzlabojot sociālā darba un sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Grozījumu pieņemšana palīdzēs pašvaldībām nodrošināt likumā noteiktās prasības, vienlaikus saglabājot sociālo pakalpojumu kvalitāti un profesionālos standartus.

Komisijas sēdē klātesošie pārrunāja iespējas paplašināt likumprojekta tvērumu, kā arī diskutēja par budžeta vietu pieejamību sociālā darba studijām neklātienes formā. Komisija sadarbībā ar atbildīgo ministriju un nozares pārstāvjiem turpinās darbu pie likumprojekta pilnveides nākamajos tā lasījumos, informē A. Bērziņš.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.