Lai mazinātu vardarbību, no 1. jūlija sāks piemērot elektronisko uzraudzību

Ministru kabinets šodien pieņēma noteikumus “Kārtība, kādā Valsts policija veic drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, datu apstrādi un glabāšanu”, lai jau no 1. jūlija Valsts policija varētu sākt elektronisko uzraudzību. Iespēja pielietot elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas mazinās vardarbības īstenošanas iespējamību pret vardarbībai pakļautajām personām.
Elektroniskā uzraudzība piemērojama vienīgi, ja ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais rada augstu vardarbības risku citai personai.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Neviena vardarbības forma nav pieņemama, tās visas izposta un kropļo cilvēku un ģimeņu dzīves. Diemžēl, pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši traģiskus gadījumus, kuros, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu lēmumiem par aizliegumu tuvoties, upuris cieš. Šādi gadījumi ir maksimāli jānovērš. Elektroniskā uzraudzība ir būtisks solis šīs problēmas risināšanā. Balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, ir secināms, ka varmāku uzraudzība elektroniski – ar aproču palīdzību, būtiski samazina un novērš riskus. Kopš pagājušā gada Valsts policija ir rūpīgi strādājusi pie elektroniskās uzraudzības ieviešanas, izstrādājot mehānismus un apmācot speciālistus, lai jau no šī gada 1. jūlija to varētu sākt efektīvi izmantot praksē.”
Paredzēts, ka aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vietas kontrolei tiks izmantota specializētā elektroniskā ierīce, kas tiks piestiprināta pie tā kājas, kā arī papildus izsniegta rokas izsekošanas ierīce. Vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas noteikšanai – tikai rokas izsekošanas ierīce.
Valsts policijas(VP) elektroniskās uzraudzības sistēmā, ņemot vērā individuālā gadījuma apstākļus, noteiks un atzīmēs riska vietas, teritorijas, kurās attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst atrasties. Tāpat tehniskais risinājums paredz, ka vardarbības riskam pakļautai personai būs iespējas nosūtīt ziņu VP gan ziņas veidā uz elektroniskās uzraudzības sistēmu, gan arī aktivizēt trauksmi – SOS pogu. Savukārt, VP būs iespējas sazināties gan ar vardarbības riskam pakļauto personu, gan ar aizdomās turēto vai apsūdzēto, zvanot uz attiecīgo elektronisko ierīci, vai nosūtot ziņu attiecīgajai elektroniskai ierīcei.
Savukārt, ja attiecīgā persona mēģinās iejaukties minēto elektronisko ierīču darbībā, piemēram, ņemot nost ierīces vāciņu, salauzt ierīces siksnu, slāpēt ierīces signālu, elektroniskās uzraudzības sistēmā tiks saņemts brīdinājuma paziņojums.
Vardarbības mazināšana ir viena no prioritātēm, kas iekļauta Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto. Izpildot Valdības rīcības plānā dotos uzdevumus, tika izstrādāti attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā, paredzot iespēju piemērot drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā nosaka, ka tādu drošības līdzekļu kā – aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, nodošana policijas uzraudzībā un mājas arests, ietvaros paredzēto ierobežojumu ievērošanas kontrolei aizdomās turētai vai apsūdzētai personai var piemērot nepārtrauktu elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisko aproci.
Ņemot vērā, ka elektroniskās uzraudzības piemērošana nenoliedzami ir saistīta ar būtisku iejaukšanos personas privātajā dzīvē, Kriminālprocesa likums paredz, ka par elektroniskās uzraudzības piemērošanu lems izmeklēšanas tiesnesis.
Ja elektroniskās uzraudzības īstenošana būs saistīta ar vardarbības riskam pakļautās personas atrašanās vietas uzraudzību, ar attiecīgu elektronisko ierīci nodrošinās arī vardarbības riskam pakļauto personu. Vardarbības riskam pakļautā persona varēs jebkurā laikā atteikties no elektroniskās uzraudzības.
Elektronisko uzraudzību gadā varētu piemērot vidēji 400 aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem. Personu skaits noteikts, par pamatu ņemot to personu skaitu, attiecībā pret kurām 2024. gadā tika uzsākts kriminālprocess pēc attiecīga Krimināllikuma panta. 2024. gadā uzsākti 881 kriminālprocesi pēc pantiem, kuros paredzēta atbildība par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem pret ģimenes locekli. Aprēķinā izmantots pieņēmums, ka 50 % no šiem gadījumiem, veicot vardarbības risku izvērtējumu, varētu tikt secināts, ka attiecīgā persona rada augstu vardarbības risku un pastāv nepieciešamība piemērot elektronisko uzraudzību.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālāk