Maijā pozitīva tendence uzņēmēju noskaņojumam būvniecībā un rūpniecībā

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Būvniecībā ilgstoši negatīvais noskaņojums būtiski uzlabojas
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem maijā bija – 7,6, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieaudzis par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022.gada februāra.
Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums augstāko gada vērtību parasti sasniedz aprīlī vai maijā. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojas, un maijā sezonāli nekoriģētais konfidences rādītājs pirmo reizi kopš 2021.gada jūlija ir sasniedzis pozitīvu vērtību (1,9). Visoptimistiskākie ir uzņēmēji inženierbūvniecībā (11,6), savukārt ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos konfidences rādītāji joprojām ir negatīvs (attiecīgi – 5,1 un – 4,0), bet arī šajās nozarēs noskaņojums ir optimistiskāks, nekā ierasts šai sezonā, tādējādi iezīmējot pozitīvu tendenci.
Arī apstrādes rūpniecībā augstākais noskaņojuma rādītājs vairāku gadu periodā
Maijā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 3,8, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 3,0 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022. gada jūlija.
Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 11 – uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 11 – pasliktinājies, bet vienā nav mainījies.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, uzlabojies nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā (attiecīgi par 7,1 un 4,7 procentpunktiem). Dzērienu ražošanā noskaņojums ir pozitīvs jau kopš gada sākuma un maijā tas ir uzlabojies par 5,6 procentpunktiem. Savukārt tādās, pēc īpatsvara nozīmīgās nozarēs, kā pārtikas, koksnes un koka izstrādājumu ražošana noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi nedaudz pasliktinājies (attiecīgi par 0,5 un 1,3 procentpunktiem). Vispesimistiskākie maijā bijuši apģērbu ražotāji (- 19,6), kā arī datoru , elektronisko un optisko iekārtu ražotāji (- 15,5).
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinās
Maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 1,0, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem.
Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Arī šogad maijā konfidences rādītāji pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pozitīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pārtikas mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojies par 5,1 procentpunktu, bet degvielas mazumtirdzniecībā par 10,9 procentpunktiem. Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc samērā straujā uzlabojuma aprīlī konfidences rādītājs atkal samazinājies par 4,2 procentpunktiem. Līdzīga situācija arī automobiļu pārdošanā, kurā uzņēmēju noskaņojums maijā, salīdzinot ar aprīli, pasliktinājies par 4,4 procentpunktiem.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs
Pakalpojumu sektorā maijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,6, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir pasliktinājies par 1,2 procentpunktiem.
Visoptimistiskākie maijā ir iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniedzēji (23,9). Starp optimistiskākajām nozarēm arī apdrošināšana, kur aprīlī konfidences rādītājs bija sasniedzis vairāku gadu perioda maksimālo vērtību (37,0), bet maijā samazinājies par 14,8 procentpunktiem. Augsts konfidence rādītājs fiksēts arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (20,3). Arī izmitināšanas nozarē noskaņojums uzlabojies (21,5), taču pieaugumam pamatā ir sezonāls raksturs. Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm tikai astoņās uzņēmēju noskaņojums maijā bija negatīvs. Pesimistiskākie, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bijuši uzņēmēji uzglabāšanas un transporta palīgdarbību (- 7,3), kā arī sauszemes transporta nozarēs(- 6,3), arī arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos konfidences rādītājs , salīdzinot ar aprīli, samazinājies par 8,8 procentpunktiem un ir negatīvs (- 6,1).
Ekonomiskā nenoteiktība samazinās visās uzņēmējdarbības jomās
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies visās četrās apsekotajās uzņēmējdarbības jomās. Visstraujākais samazinājums (par 5,3 procentpunktiem) apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā abos par 2,8 procentpunktiem, bet mazumtirdzniecībā par 2,4 procentpunktiem. Tomēr kopējais nenoteiktības rādītājs maijā pieaudzis , par 0,4 procentpunktiem, būtiski pieaugot patērētāju vērtējumam2.
2025. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 98,6 (iepriekšējā mēnesī 98,1). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas pēdējos mēnešos svārstās ap ilgtermiņa vidējo vērtību (100), maijā atkal pieaudzis līdz 101,2.
Vēl par tēmu:
Arvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk