• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no prasītajiem papildu 1,2 miljoniem jaunatnes sportam un treneru algām nākamgad gan sola tikai 500 000, bet pārējo – «palēnām un pakāpeniski». Pret to kategoriski iebilst nozares pārstāvji.

Šobrīd valsts piešķirtā dotācija nodrošina tikai 57% no sporta treneru algām. Turklāt jau trīs gadus finansējums ir palicis nemainīgs – kopumā 3,2 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir trīs reizes mazāks, jo tad tas bija 8,2 miljoni latu. Trūkstošā daļa jāsedz pašvaldībām, bet daudzām trūkst līdzekļu, lai to kompensētu, tāpēc treneri tiek nostādīti ķīlnieku lomā, sašutusi norāda Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes (LSIIDP) vadītāja Diāna Zaļupe.

Turklāt jāņem vērā, ka šogad klāt nākušas vēl četras jaunas profesionālas ievirzes sporta skolas un audzēkņu skaits kopumā pieaudzis par 9,2%, taču tas nav ņemts vērā un valsts piešķirtais finansējums palicis nemainīgs – tātad reāli dotācija ir vēl mazāka nekā iepriekš. Viņa uzsver, ka summa, kas vajadzīga, lai ļautu samaksāt algas pilnā apjomā, ir 2,2 miljoni latu.

Tomēr LSIIDP, saprotot, ka tik lielu naudu nebūs iespējams piešķirt, ir gatava kompromisam – 1,2 miljoniem latu, kas dotu iespēju samaksāt 80% no algu apjoma. «IZM ir nogulējusi un nav pieprasījusi naudu šā gada budžeta grozījumos, līdz ar to šogad uz ko lielāku cerēt nevaram. Un arī nākamgad IZM nesola vairāk kā 500 775 latus,» teic D. Zaļupe. Viņa nevarot saprast, kāpēc tāda situācija izveidojusies. Nacionālajā sporta padomē, kad izglītības un zinātnes ministram uzdots šāds jautājums, viņš uz to nav atbildējis. «Vakar piketa laikā pie IZM, kad R. Ķīlis iznāca pie mums, iedevām viņam vēstuli ar jautājumu: kāpēc ne šā gada sākumā, ne arī budžeta grozījumos, ne arī nākamā gada budžetā netika plānots papildu finansējums? Sliktākais ir tas, ka pat 2014. gadā nekāds pieaugums netika plānots. Ceram, ka šoreiz atbildi saņemsim,» apņēmības pilna ir LSIIDP vadītāja, uzsverot, ka nu reiz sporta treneriem mērs ir pilns un atkāpties viņi negrasās.

IZM Jaunatnes un sporta departamenta direktora vietnieks sporta darbā Edgars Severs apliecināja, ka IZM pieprasīs nākamā gada valsts budžetā iekļaut vien papildu pusmiljonu latu, nevis 1,2 miljonus. Taču arī no tās summas lielāka skaidrība esot par 327 000 latu, kas ir paredzēti kā kompensācija par audzēkņu skaita pieaugumu, bet par atlikušajiem 173 000 esot vēl jautājums, jo Finanšu ministrija savu jāvārdu vēl nav devusi. «Ja izdosies dabūt pusmiljonu, tas ļaus nodrošināt algas par 70%, kas atvieglos situāciju arī pašvaldībām. 2014. gadā ceram palielināt šo latiņu līdz 80%. Diemžēl vienā rāvienā visu summu nespēsim iedot, tas notiks palēnām un pakāpeniski,» uzsver E. Severs, piebilstot, ka ministrs ir gatavs slēgt ar LSIIDP memorandu par pakāpenisku darba samaksas pieaugumu, līdzīgi kā tas darīts ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

***

Vai sporta pedagogu prasības tiks izpildītas?

Dzintars ĀBIĶIS, Saeimas Sporta apakškomisijas sekretārs:

– Jācenšas uzlabot situāciju. Domāsim, kā to varētu izdarīt, bet neko solīt nevaram. Esam uzaicinājuši uz apakškomisiju R. Ķīli – meklēsim risinājumu kopīgi. Esam arī uzklausījuši Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome vadību. Domāju, ka problēmas ar budžeta sastādīšanu šai jomai radās arī tāpēc, ka IZM Sporta departamentam mainījās vadība un ne tik viegli ir aptvert visu informāciju.

Ēvalds GOBA, Murjāņu sporta skolas direktors:

– Vajadzētu gan tikt sadzirdētiem. Diemžēl ne tikai jauniešu sports mūsu valstī palicis novārtā, bet visa sporta joma kopumā, piemēram, arvien jūtamāka ir pedagogu novecošanās, jo jaunie par tādām algām, kādas tās ir šobrīd, nevēlas strādāt. Mēs zaudējam jaunus un perspektīvus kadrus, un tas atsauksies uz nākamajiem sportistiem. Kurš tad mudinās jauno paaudzi kustēties, kurš attīstīs talantus? Bez melnā darba jau medaļniekus izaudzināt nevar.

Jānis ŽĪDENS, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors:

– Gan jau šis jautājums tiks risināts. Lai gan nereti daudz kas tā arī paliek solījumu līmenī. Tāpat kā ar uzstādījumu, ka jaunatnes sports ir viena no valsts prioritātēm, kā to varam lasīt Nacionālajā attīstības plānā. Sports ir pabērna lomā: mums ne tikai nav Sporta ministrijas, bet IZM nosaukumā pat nav šā vārda, tikai Jaunatnes un sporta departaments, kurš arī nu pārstrukturēts tā, ka jāšaubās par tādu reformu lietderību. Labi, ka vismaz vadītāji ir cilvēki no sporta.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe