• Tweet

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā Saeimā atbalstītais par steidzamu atzītais likums.

“Izstāšanās no Otavas konvencija dos mūsu bruņotajiem spēkiem manevra iespējas militārā apdraudējuma gadījumā izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai aizstāvētu mūsu iedzīvotājus,” uzsver Ināra Mūrniece, par likuma virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētāja. Arī Igaunija, Lietuva, Polija un Somija ir paziņojušas par izstāšanos no Otavas konvencijas, pauž komisijas priekšsēdētāja. I.Mūrniece uzsver, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas būs papildu instruments, kas ļaus efektīvāk aizsargāt arī mūsu karavīru dzīvības uz robežas un dos iespēju viņiem cīnīties ar ienaidnieku un aizstāvēt Latvijas valsti.

20 gadu laikā, kopš Latvija pievienojās konvencijai, ir būtiski mainījusies reģionālā drošības situācija. 2022.gada 24.februārī īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija klaji pierādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos ietvertos principus, teikts likumā. Ņemot vērā reģionālās drošības situācijas attīstības dinamiku, Latvijai ir būtiski neierobežot rīcības elastību un pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību.

Izstāšanās iespējos papildu līdzekļu izmantošanu efektīvākai potenciālā pretinieka atturēšanai un tā pārvietošanās kavēšanai, iepriekš pauduši Nacionālie bruņotie spēki.

Latvija pievienojās konvencijai 2005.gadā, un kopš tā laika ir pildījusi uzņemtās saistības un nav ražojusi, uzkrājusi, pārvietojusi vai izmantojusi nevadāmās pretkājnieku mīnas. Turklāt jau 2010.gadā Latvija bija pabeigusi visu krājumā esošo nevadāmo pretkājnieku mīnu iznīcināšanu, teikts likumā.

Latvijai ir saistoši vairāki starptautiskie līgumi starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību jomā. Līdz ar to potenciāla kājnieku mīnu izmantošana nākotnē būtu pieļaujama tikai saskaņā saistošajām starptautiskajām tiesībām, tai skaitā starptautisko humanitāro paražu tiesībām un cilvēktiesībām, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Ārlietu ministrija nosūtīs izstāšanās dokumentu konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Drošības padomei. Izstāšanās dokumentā būs norādīts izstāšanās iemesls, kas minēts šī likuma pielikumā.

Izstāšanās no Otavas konvencijas stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācija būs saņēmusi dokumentus.

Foto: Saeimas kanceleja