• Tweet

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Pētījuma dati skaidri parāda arī korelāciju, ka, jo augstāks ir valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ir ēnu ekonomikas līmenis. Tāpat arī, jo augstāka ir nereģistrēta nodarbinātība, jo augstāks ir valsts ēnu ekonomikas līmenis.

Viszemākais pasaulē ir Apvienotajos Arābu Emirātos (2,1%), Katarā (2,2%) un Bahreinā (2,5%). Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis pasaulē 2023. gadā bija Sjerraleone, kur tas pārsniedza pusi no ekonomikas – 64,5%, kā arī Nigērā (56,3%) un Nepālā (51%). Krievijā ēnu ekonomikas līmenis 2023. gadā bija 13,1%.

Pētījumā arī aprakstīti atsevišķi ēnu ekonomikas uztveres jautājumi, proti, kāpēc sabiedrībā nereti var rasties priekšstats, ka ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks nekā tas patiesībā ir iespējams. Piemēram, cilvēki, saskaroties ar nelieliem, nereģistrētiem ikdienas skaidras naudas maksājumiem var izdarīt maldīgu secinājumu, ka šādi maksājumi veido lielu ekonomikas apjomu, jo ir grūti novērtēt, ka būtiski lielāku IKP daļu veido valsts izmaksas, lielu uzņēmumu darījumi, investīcijas utml., kas veido leģitīmas ekonomikas apjomu. Tāpat arī, nereģistrēti parasti ir mazāki maksājumi un pat, ja to ir samērā daudz, tos atsver ekonomikas turīgo slāņu tēriņi, kas skaitliski var būt mazāki, bet ar būtiski lielāku vērtību. Proti, no ikdienas perspektīvas var būt grūti novērtēt dažādu darījumu un naudas aprites īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā.

EY pētījums ir balstīts uz ekonometrisku modeli, kura pamatā tiek izmantota akadēmiski plaši atzīta “naudas pieprasījuma pieeja” (Currency Demand Approach jeb CDA). Naudas pieprasījuma metodes pamatā ir pieņēmums, ka ēnu ekonomikas darījumi parasti tiek veikti skaidrā naudā (ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, kad norēķini notiek ar kriptovalūtu). Šī pieeja tad analizē naudas apjoma apriti ekonomikā, ņemot vērā skaidrās naudas izmantošanu formālajā ekonomikā (tas ir, ne-ēnu ekonomikā) un izskaitļojot naudas apjomu, kas tiek izmantots nereģistrētiem darījumiem, kas veido ēnu ekonomiku.

EY pētījuma ekonometriskais modelis ēnu ekonomikas noteikšanai papildus skaidras naudas aprites mērījumiem ņem vērā vēl vairākus ēnu ekonomikas līmeni ietekmējošos faktorus, piemēram, nodokļu likmes, ekonomikas cikla rādītājus, valsts pārvaldes efektivitātes rādītājus un citus. Līdztekus, pētījuma modelī tiek izmantota virkne “kontroles” faktoru, lai pārbaudītu rādītāju konsekvenci.

Pilns EY pētījums, tostarp arī metodoloģijas apraksts (arī šīs metodoloģijas trūkumu apskats) un visu valstu ēnu ekonomikas tabulas ir atrodamas pilnajā pētījuma ziņojumā, kas ir pieejams šeit: