Maksājuma kartes Baltijas valstīs norēķiniem visbiežāk izmanto Igaunijā, bet skaidras naudas izņemšanai – Lietuvā un Latvijā
Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju paradumus maksājumu kartes izmantošanā, Igaunijas iedzīvotāji biežāk izvēlas norēķināties ar karti par pakalpojumiem un precēm, ievērojami apsteidzot savus kaimiņus Latvijā un Lietuvā, kuri maksājumu kartes biežāk izmanto skaidras naudas izņemšanai no bankomāta, liecina SEB bankas dati Baltijā.
SEB bankas apkopotie dati liecina, ka šī gada deviņos mēnešos Igaunijā gandrīz pusi (47.5 procenti) no maksājumu kartes apgrozījuma veido maksājumi tirdzniecības vietās, kamēr Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – attiecīgi 30.4 procenti un 26.8 procenti. Tas nozīmē, ka Latvijā no SEB bankas izsniegto maksājumu karšu kopīgā apgrozījuma tikai trešo daļu veidoja maksājumi par precēm un pakalpojumiem, bet lielāko daļu – 70 procentu apjomā veidoja bankomātos vai tirdzniecības vietās izņemtās skaidrās naudas apjoms.
Atšķirības Baltijas valstu iedzīvotāju paradumos varētu būt skaidrojamas ar tādiem objektīviem iemesliem kā iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums katrā no valstīm un tirdzniecības vietās pieejamais POS terminālu skaits.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Kā zināms, maksājumi ar kartēm, izmantojot POS terminālus, ir populārāki blīvāk apdzīvotās vietās. Salīdzinot ar Latviju un Igauniju, iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums Lietuvā ir vienmērīgāks kā rezultātā mazo pilsētu iedzīvotāji veido būtisku iedzīvotāju daļu, kuriem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem daudz biežāk jāizņem skaidra nauda, lai varētu iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus mazajos lauku veikaliņos vai tirgus vietās.”
Arī pēc POS terminālu skaita, kas ļauj iedzīvotājiem norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem tirdzniecības vietās, Igaunija krietni apsteidz Latviju un Lietuvu. Pēc Baltijas valstu centrālo banku datiem, POS terminālu skaits uz tūkstošs iedzīvotājiem Igaunijā veido 21, Lietuvā – 14, bet Latvijā – 12.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, iedzīvotājiem pastāv mazāk iespēju norēķināties ar karti, tomēr Latvijas maksājuma karšu izmantošanas un skaidras naudas izņemšanas rādītājs ir augstāks. To visticamāk nosaka pilsētu faktors, proti, iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs, ar tendenci koncentrēties atsevišķās lielākajās pilsētās.”
Kā liecina Baltijas valstu finanšu sektora uzrauga dati, bankomātu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs, bet dienvidu kaimiņos atpaliek – Lietuvā šis rādītājs ir 0.44, Latvijā – 0.6, Igaunijā – 0.7. Ar vienu maksājumu karti šī gada 6 mēnešos Igaunijā veiktais transakciju skaits sasniedza 59 reizes, Latvijā – 24, bet Lietuvā – 16.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk