• Tweet

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), uzsverot drošību un aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu kā būtisku prioritāti šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos.

Salīdzinot ar laiku pirms 20 gadiem, kad Latvija pievienojās šai konvencijai, ir būtiski mainījusies drošības situācija Baltijas reģionā. Krievijas agresija Ukrainā ir klaji parādījusi, ka agresors neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtos ietvertos principus, teikts likumprojektā. Ņemot vērā drošības situācijas attīstības dinamiku, Latvijai ir būtiski neierobežot rīcības elastību un pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību.

Arī Igaunija, Lietuva, Polija un nupat arī Somija ir paziņojušas par lēmumu atsaukt pievienošanos konvencijai, iepriekš deputātiem Ārlietu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Nacionālās drošības komisiju kopsēdē pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds, un kopīga virzība šajā procesā starp reģiona valstīm paver iespēju ciešākai aizsardzības sadarbībai reģionā. Savukārt ārlietu ministre Baiba Braže iepriekš uzsvēra to, cik būtiska ir koordinācija starp reģiona valstīm un komunikācija ar starptautiskajiem partneriem.

Atbildot uz deputātu jautājumiem atbildīgo komisiju kopsēdē, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis pauda, ka izstāšanās iespējos papildu līdzekļu izmantošanu efektīvākai potenciālā pretinieka atturēšanai un tā pārvietošanās kavēšanai.

Latvija pievienojās konvencijai 2005.gadā, un kopš tā laika ir pildījusi uzņemtās saistības un nav ražojusi, uzkrājusi, pārvietojusi vai izmantojusi nevadāmās pretkājnieku mīnas. Turklāt jau 2010.gadā valsts bija pabeigusi visu krājumā esošo nevadāmo pretkājnieku mīnu iznīcināšanu, teikts likumprojektā.

Latvijai ir saistoši vairāki starptautiskie līgumi starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību jomā. Līdz ar to potenciāla kājnieku mīnu izmantošana nākotnē būtu pieļaujama tikai saskaņā saistošajām starptautiskajām tiesībām, tai skaitā starptautisko humanitāro paražu tiesībām un cilvēktiesībām, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts noteic Ārlietu ministrijai nosūtīt izstāšanās dokumentu, norādot izstāšanās iemeslus, konvencijas dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un Drošības padomei. Dalības atsaukums stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ANO būs saņēmusi attiecīgos dokumentus.