14/03/2025, Kategorija: Sabiedrība

college students studying in classroom

2024./2025. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 28,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,7 % jeb 1 017 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Audzēkņu skaita pieaugums šogad galvenokārt skaidrojams ar atskaitīto audzēkņu skaita samazinājumu – 2024./2025. mācību gadā no mācību procesa atskaitīts par 17,1 % jeb 947 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Pēdējo desmit gadu laikā vislielākais pieaugums uzņemto audzēkņu skaitā vērojams dabaszinātņu, IT un matemātikas programmās (par 445 audzēkņiem).

Visvairāk uzņemto audzēkņu inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās

2024. gadā profesionālās izglītības programmās uzņemti 10,8 tūkstoši audzēkņu, kas ir nedaudz (par 1,3 % jeb 139 audzēkņiem) mazāk nekā iepriekšējā periodā. Uzņemto vīriešu īpatsvars tāpat kā iepriekšējos gados pārsniedz sieviešu īpatsvaru – 56,7 % jeb 6 149 no uzņemtajiem audzēkņiem bija vīrieši un 43,3 % jeb 4 687 – sievietes.

Pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības uzsāka 4,2 tūkstoši jeb 39,4 % no kopējā uzņemto audzēkņu skaita, kā arī ar pakalpojumiem2 saistītās mācību programmas, kurās mācības uzsāka 2,3 tūkstoši jeb 21,2 %.

Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām visvairāk audzēkņu apguva mašīnzinības (25,8 %), būvniecību un civilo celtniecību (22,9 %), kā arī mehāniku un metālapstrādi (16,6 %). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (55,4 %) un skaistumkopšanas pakalpojumu (19,6 %) programmās.

Pēdējo desmit gadu laikā visvairāk pieaudzis uzņemto audzēkņu skaits dabaszinātņu, IT un matemātikas programmās (par 445 audzēkņiem), kas atspoguļo tehnoloģiju un inovāciju nozīmi mūsdienu ekonomikā. Tajā pašā laikā lielākais uzņemto audzēkņu skaita samazinājums vērojams sociālo zinātņu (par 709 audzēkņiem) un pakalpojumu nozaru (par 872 audzēkņiem) programmās.

Lielākais sieviešu īpatsvars starp 2024. gadā uzņemtajiem audzēkņiem bija veselības aprūpes un sociālās labklājības (90,0 %) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (77,6 %) programmās. Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (85,2 %), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (83,3 %) programmās.

Vidējais uzņemto audzēkņu vecums bija 19,3 gadi. Vairums (85,2 %) uzņemto audzēkņu ir vecumā līdz 20 gadiem (ieskaitot), 5,6 % – vecumā no 21 līdz 30 gadiem (ieskaitot) un 2,2 % ir 50 un vairāk gadu vecumā. Vairāk nekā puse (56,7 %) no audzēkņiem tika uzņemti uzreiz pēc pamatskolas pabeigšanas un mācības profesionālās izglītības iestādēs uzsāka 16 gadu vecumā.

Katrs trešais audzēknis apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, katrs piektais – pakalpojumus, pieaug audzēkņu skaits lauksaimniecības programmās

Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (10,4 tūkst. jeb 36,2 % no kopējā skaita), kā arī pakalpojumu (5,9 tūkst. jeb 20,8 %) jomās. Vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (829 jeb 2,9 %) un lauksaimniecības (1,6 tūkst. jeb 5,5 %) programmās.

Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, vislielākais audzēkņu pieaugums 2024/.2025. mācību gadā bija lauksaimniecības programmās – par 125 audzēkņiem jeb 8,6 % un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās – par 580 jeb 2,8 %. Lai arī tikpat kā visās programmu grupās audzēkņu skaitā vērojams pieaugums, tomēr sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās audzēkņu skaits kopumā ir samazinājies par 23 jeb 1,1 %. Interesanti, ka šajās programmās par 3,2 % jeb 54 audzēkņiem samazinājās studējošo sieviešu skaits, bet vīriešu skaits pieauga par 7,3 % jeb 31 audzēkni.

No kopējā audzēkņu skaita 91,5 % jeb 26,2 tūkstoši mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 8,1 % jeb 2,3 tūkstoši apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,4 % – profesionālās pamatizglītības programmas.

Mācību programmu izvēle starp dzimumiem bez būtiskām izmaiņām, nedaudz pieaug vīriešu skaits starp veselības aprūpes un sociālās labklājības jomas programmu audzēkņiem

Starp profesionālās izglītības programmu audzēkņiem vairāk ir vīriešu – 16,3 tūkstoši jeb 57,1 % no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits ir 12,3 tūkstoši jeb 42,9 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir palielinājies par 0,5 procentpunktiem. Viszemākais sieviešu īpatsvars bija 2010. gadā – 39,8 %, un kopš tā laika tas ir pieaudzis.

Vairāk nekā puse (52,8 % jeb 8,6 tūkstoši) vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kam seko dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (18,3 % jeb 2,9 tūkstoši). Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 69 jeb 0,4 % no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā (neliels pieaugums, salīdzinot ar 2023. gadu, kad šajās programmās mācījās 44 jeb 0,3 % no kopējā audzēkņu vīriešu skaita).

Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 31,9 % sieviešu (3,9 tūkst.). Vairāk nekā ceturtdaļa (27,3 % jeb 3,3 tūkstoši) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, 14,2 % (1,7 tūkst.) apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību un 13,1 % (1,6 tūkst.) ­– sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

Pēc mazāka uzņemto audzēkņu skaita iepriekšējos gados, arī absolventu skaits 2024. gadā samazinājies

2024. gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 5,6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,4 % jeb 259 audzēkņiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Absolventu skaitam ir tendence samazināties jau vairākus gadus un pēdējo desmit gadu laikā tas samazinājies par vairāk nekā trešdaļu – par 36,3 % jeb 3,2 tūkstošiem absolventu, salīdzinot ar 2014. gadu. Katrs trešais (32,7 % jeb 1,8 tūkstoši) absolvents ieguva izglītību inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās un katrs piektais (20,4 % jeb 1,1 tūkstoši) pakalpojumu jomā.

2024./2025. m.g. profesionālās pamata un vidējās izglītības programmas piedāvā apgūt 52 izglītības iestādes (40 profesionālās izglītības iestādes, 9 koledžas un 3 vidusskolas). Trešdaļa audzēkņu jeb 34,5 % mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs: Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Latgales industriālajā tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. Tikai deviņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz tūkstoti, 22 iestādēs tas ir virs pieciem simtiem un 17 iestādēs – nepārsniedz divus simtus.

1,077 skatījumi




Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli

14/08/2026

Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...

Lasīt tālāk
Video

VARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam

13/08/2026

Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...

Lasīt tālāk
Video

Dabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu

12/08/2026

No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

11/08/2026

Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga ZOO piedzimis Grevi zebru mazulis

11/08/2026

Rīga ZOO saimi papildinājusi īpaša iemītniece – 27. jūnija vakarā Grevi zebru mātītei Gretai piedzimis mazulis – mātīte Mia. Lai gan zebru mazuļi Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē...

Lasīt tālāk
Video

VDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu

10/08/2026

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...

Lasīt tālāk
Video

Puntulis: Latvijā jau sen nevajadzētu būt Pionieru, Oktobra vai Maskavas ielu nosaukumiem

10/08/2026

Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro

24/07/2026

Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...

Lasīt tālāk