• Tweet

Ārējie satricinājumi, tajā skaitā pandēmija, Krievijas uzsāktais karš, straujais cenu kāpums un Eiropas izaugsmes sabremzēšanās līdz šim ļoti maz bija ietekmējuši Latvijas darba tirgu. Bezdarba līmenis saglabājās zems, un nodarbināto skaita lejupslīdi vairāk ietekmēja demogrāfiskie faktori, taču 2024. gadā neliels bezdarba līmeņa pieaugums tomēr bija vērojams, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma palielinājies par 0,4 procentpunktiem līdz 6,9%, tajā skaitā ceturtajā ceturksnī bezdarba līmenis bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Kā liecina darbaspēka apsekojuma dati, situāciju darba tirgū tomēr beidzot ir sākusi ietekmēt ekonomikas sabremzēšanās, krītoties pieprasījumam ārējos tirgos. Tomēr šis bezdarba pieaugums 2024. gadā ceturksni no ceturkšņa ir kļuvis lēnāks, un reģistrētā bezdarba līmenis vēl visa 2024. gada laikā turpinājis kristies. Tas signalizē, ka šogad bezdarba līmenis arī pēc darbaspēka apsekojuma datiem samazināsies, atgriežoties kopš 2021. gada vērojamajā krituma tendencē, ko ietekmē arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā kopumā samazinājies par 0,8% jeb 6,8 tūkstošiem līdz 877,4 tūkstošiem. Nodarbināto skaita kritums vienlaikus ar bezdarbnieku skaita pieaugumu nedaudz mazina bažas par akūtu darbaspēka trūkuma problēmu, kuras risināšanai būtu nepieciešama plašāka robežu atvēršana no Eiropas Savienībā neietilpstošām valstīm. Arī uzņēmēju aptauju dati joprojām rāda, ka starp uzņēmējdarbību traucējošajiem faktoriem joprojām daudz būtiskāks ir nepietiekams pieprasījums, nevis darbaspēka trūkums, īpaši apstrādes rūpniecībā.

Tomēr kopumā situāciju darba tirgū, neskatoties uz bezdarba pieaugumu pagājušajā gadā, turpina noteikt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās demogrāfisko procesu un emigrācijas rezultātā. Līdz ar to nākamajos gados būs nepieciešams tālāks iedzīvotāju līdzdalības līmeņa (ekonomiskās aktivitātes līmeņa) pieaugums, arvien vairāk iesaistoties darba tirgū kā nodarbinātajiem vai darba meklētājiem. Pēdējos gados ekonomiskās aktivitātes līmenis jau ir pakāpeniski audzis, tam palielinoties no 67,7% 2021. gadā līdz 68,7% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Par to, ka darba tirgū vēl ir resursi un aktivitātes līmenim ir iespējas kāpt, liecina arī dati par iedzīvotāju ekonomiskās neaktivitātes iemesliem. Lai gan kopējais darbspējas vecuma (15-74 gadu) iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 8,3% jeb 124 tūkstošiem, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas nemeklē darbu slimības vai darbnespējas dēļ, pieaudzis par 27,2% jeb 16 tūkstošiem un iedzīvotāju, kas nemeklē darbu personisku vai ģimenes iemeslu dēļ, skaits kāpis par 12,7% jeb septiņiem tūkstošiem. Lai gan šos procesus ietekmē arī darbaspēka vecumstruktūras maiņa, tie tomēr rāda, ka, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu, atbalstu ģimenēm, kā arī augot darba samaksas līmenim, arī vietējā tirgū iespējams atrast papildu cilvēkresursus.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas februāra sākumā aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, 2025. gadā bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 6,7%, 2026. gadā noslīdēt līdz 6,3%, bet nākamajos gados, arvien samazinoties, pietuvoties 5% rādītājam. Tautsaimniecībā nodarbināto skaitu būtiskāk ietekmēs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, un tas nākamajos gados prognozējams kā stabils, ar nelielu, 0,1-0,5% ikgadēju samazinājumu.