Latvija novirza 50 000 eiro Moldovai enerģētiskās krīzes seku mazināšanai
2025. gada 18. februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu Moldovai 50 000 eiro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Atbalsts tiek sniegts, lai mazinātu enerģētisko krīzi valstī un stiprinātu Moldovas enerģētisko, sociālo, ekonomisko un politisko noturību, tostarp pret Krievijas īstenoto Moldovas destabilizāciju pirms rudenī paredzētajām parlamenta vēlēšanām.
Lēmums par finanšu līdzekļu piešķiršanu pieņemts, pamatojoties uz Moldovas premjerministra Dorina Rečana (Dorin Recean) lūgumu partneriem atbalstīt Moldovu aktuālās enerģētiskās krīzes risināšanā. Atbalstu sniedza un vēl plāno sniegt arī citas ES dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, kā arī Eiropas Komisija.
Latvijas atbalsts ir solidaritātes vēstījums Moldovas sabiedrībai, ko negatīvi skāris Krievijas lēmums pārtraukt gāzes piegādes Moldovas Pārdņestras reģionam, kur šī gāze tika izmantota, lai ražotu elektrību patēriņam visā Moldovā. Gāzes un elektrības piegādātāju pēkšņa nomaiņa izraisīja būtisku elektrības tarifu kāpumu Moldovā, īpaši negatīvi ietekmējot mazturīgo sabiedrības daļu.
Moldova turpina pretstāvēt dažādiem ārējiem izaicinājumiem, vienlaikus veicot vērienīgas iekšējās reformas, virzībā uz integrāciju ES. Latvija atbalsta Moldovu šajos centienos.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk