Tiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas.
2024. gada izskaņā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi1 pasliktina atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu situāciju, liedzot pretendēt uz paaugstinātas stipendijas saņemšanu līdz pat šī gada 30. jūnijam. Atzinīgi vērtējams, ka pēc tiesībsarga aicinājuma Izglītības un zinātnes ministrija apsver grozīt jauno kārtību un noteikt tai pārejas periodu.
Jaunā kārtība “soda par veciem grēkiem”
Iepriekš ikmēneša stipendijas apmēru noteica katru mēnesi, atbilstoši iepriekšējā mēnesī uzrādītajiem mācību rezultātiem un aktivitātei profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē. Neizpildot vajadzīgās prasības, jaunietis nākamajā mēnesī vai nu varēja saņemt stipendiju minimālajā apmērā (15 eiro) vai nesaņēma vispār.
Savukārt no šī gada 1. janvāra mainītā stipendijas piešķiršanas kārtība vairākus audzēkņus ietekmē negatīvi. Lai arī paši kritēriji paaugstinātas stipendijas saņemšanai būtībā nav mainījušies, jaunā kārtība paredz ikmēneša stipendijas apmēru noteikt atbilstoši sasniegtajiem mācību rezultātiem divas reizes gadā – uz 1. janvāri un uz 30. jūniju (stipendiju piešķiršanas periods). Tādējādi, lai noteiktu stipendiju nākamajam pusgadam, par pamatu vērtēšanai ņem visu iepriekšējo pusgadu.
Raksturosim situāciju ar piemēru. Jānis ar Pēteri 2024. gada 3. septembrī stundas laikā traucēja mācību procesu, par ko saņēma rakstisku brīdinājumu no izglītības iestādes vadītājas. Minētais pārkāpums ietekmēja jauniešu stipendiju oktobrī. Turpmākajos mēnešos jauniešu uzvedība un attieksme bija priekšzīmīga. Savukārt pēc jaunās kārtības jaunieši tiek “sodīti” vēlreiz un nevar pretendēt uz paaugstinātu stipendiju visu nākamo 2025.gada pirmo pusgadu. Turklāt par gaidāmajām izmaiņām no 2025. gada viņus laicīgi neviens neinformēja.
Ko vēlas tiesībsargs?
Audzēkņiem ir tiesības savlaicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā. Tiesībsarga ieskatā likumdevējam vajadzēja noteikt pārejas periodu, proti, ka jaunās sistēmas vērtēšanai pakļauj periodu no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to 2025. gada pirmā pusgada sekmes ietekmētu 2025. gada otra pusgada stipendiju, nevis kā to šobrīd nosaka jaunā kārtība – ka pēc būtības 2024. gada otrā pusgada sekmes nosaka 2025. gada pirmā pusgada stipendiju. Atbilstoši tiesu praksei2, cilvēkiem nav pienākuma sekot līdzi tam, vai likumdevējs kaut kad nākotnē plāno kādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Ja vien valsts nav nodrošinājusi kādu īpašu, visaptverošu informācijas kampaņu, kas pienācīgi to izskaidro sabiedrībai.
“Mūsu ieskatā, šajā situācijā saudzīgam pārejas periodam vajadzēja būt kā obligātam nosacījumam. Ceru uz ministrijas ātru un atbildīgu rīcību jautājuma sakārtošanā. Atkārtots “sods” par iepriekšējiem pārkāpumiem nav labākais risinājums. Īpaši tad, ja skolēns ir mainījis savu attieksmi. Iespēja saņemt paaugstinātu stipendiju ir ne vien motivācija, bet arī ievērojams finansiāls atbalsts, kas var izšķiroši ietekmēt skolēna iespējas turpināt mācības,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk