Aizvadītajā gadā mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums

2024. gadā situāciju mazumtirdzniecības nozarē lielā mērā ietekmēja iedzīvotāju reālo ienākumu kāpums. Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam un pircēju aktivitātei, mazumtirdzniecības apgrozījums mēreni pieauga visos gada mēnešos, izņemot janvārī, jūnijā un augustā. To noteica arī zemā bāze 2023. gadā, kad pirktspējas kritums, augstais cenu līmenis un iedzīvotāju piesardzība lielāku pirkumu veikšanā ievērojami samazināja mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomus. Kopumā 2024. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 0,9 % augstāks nekā 2023. gadā, ko lielā mērā noteica nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums par 2,2 %. Degvielas tirdzniecība pieauga par 2,5 %. Savukārt pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,6 %, ko turpināja ietekmēt cenu kāpums pārtikas precēm.
Decembrī mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās gada laikā pieauga par 1,5 % (pēc neizlīdzinātiem datiem). Mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,5 % (sezonāli koriģēti dati), ko noteica nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.
Decembrī gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās.
Decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,7 %. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 6,7 %, metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (samazinājums par 0,8 %) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (samazinājums par 0,3 %). Mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 16,4 %), ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 13,3 %), tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 12,4 %) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 12,2 %). Mērenāks kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 9,8 %), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,7 %), sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 5,5 %) un pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 2,1 %).
Sadalījumā pa tirdzniecības vietām apgrozījuma kritums decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpinājās mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 13,0 %), un turpināja samazināties arī pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem – par 6,7 %. Savukārt apgrozījums pieauga mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā (par 6,9 %).
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pēc kāpuma novembrī decembrī atkal strauji saruka – par 3,4 %, ko noteica apgrozījuma kritums mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, t.i. lielveikalos. Pārtikas produktu cenas turpina pieaugt, kas ietekmē arī pārtikas preču apgrozījumu.
Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās decembrī samazinājās pēc nepārtraukta kāpuma kopš 2023. gada decembra. Decembrī tas saruka par 1,6 %, salīdzinot ar 2023. gada decembri, ko lielā mērā noteica degvielas cenu pieaugums gada pēdējos mēnešos.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2025. gadā pircēju aktivitāte turpinās pakāpeniski pieaugt. Būtiska ietekme būs jaunajām nodokļu izmaiņām, palielinot gan darbinieku atalgojumu, gan pensiju apmēru pēc nodokļu nomaksas. Arī cenu stabilizēšanās un kredītprocentu likmju samazinājums atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju un veicinās pirktspējas pieaugumu.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālākValsts ieņēmumu dienests pateicas A reitinga uzņēmumiem par godprātīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību
Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtīs pateicības vēstules uzņēmumiem, kuri 2025. gadā saņēmuši augstāko nodokļu maksātāju reitinga novērtējumu – A. A reitings apliecina...
Lasīt tālāk