• Tweet

Kopumā 2024. gads apstrādes rūpniecībā bija sarežģīts, tomēr šis gads sācies ar labu vēsti par attīstības tendencēm pērnā gada nogalē. Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi kopš pērnā augusta no mēneša uz mēnesi nedaudz uzlabojas. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajos datos redzam, ka nozares izlaide bija par 0,3% lielāka nekā 2023. gada novembrī; un pret 2024. gada oktobri manāms pat 1,5% kāpums. Varam cerēt, ka zemākais punkts šajā ciklā tika sasniegts pērnā gada jūlijā, un ka esam uz laba skrejceļa izaugsmei 2025. gadā. Jāpiemin, ka 2025. gads vieš pozitīvas gaidas ražotāju sirdīs – tiek gaidīta labāka situācija gan vietējā, gan eksporta tirgū turpmākajos mēnešos. Apgrozījuma svārstības novembrī nebija lielas, pieredzējām 0,1% kritumu pret 2023. gadu, galvenokārt šo kritumu dzina vietējais tirgus (-1,3%), bet eksporta tirgū, tuvojoties gada beigām, pat manāms neliels apgrozījuma kāpums (+0,6%).

2024. gada novembrī, salīdzinot ar 2023. gada novembri, kāpa koksnes ražošana (+8,9%). Tas bija būtiskākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības izaugsmei, un šo lēno, bet tomēr stabilo atkopšanos novērojam jau kopš augusta. Iekārtu un ierīču remontā izlaide auga teju uz pusi (+49,3%), straujš kāpums reģistrēts arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (+21,8%). Novembrī pārtikas produktu ražošana pēc vairāku mēnešu krituma uzrādīja izaugsmi pret pērno gadu (+6,7%), galvenokārt šo izaugsmi dzenot gaļas un zivju rūpniecībai. Savukārt kritumu pērnā gada novembrī piedzīvoja datoru (-26,9) un elektrisko iekārtu (-2,8%) ražošana. Ievērojami kritās arī dzērienu ražošanas apjoms (-24,2%). Šis kritums nav pārsteigums, jo apakšnozares jau visu pērno gadu uzrādīja vājāku sniegumu nekā 2023. gadā.

Skaidru bildi par apstrādes rūpniecības sniegumu 2024. gadā redzēsim februārī, kad būs apkopoti dati par pērnā gada decembri. Šobrīd publicētie dati jau ļauj ieskicēt galvenās pērnā gada tendences. Vērojot sniegumu 2024. gada 11 mēnešos redzams, ka apstrādes rūpniecības izlaide pērn bijusi par aptuveni 3% zemāka nekā 2023. gadā. Galvenokārt negatīvais devums nāk no lejupslīdes gatavo metālizstrādājumu, datoru un elektrisko iekārtu ražošanā, kā arī mehānismu ražošanā un ar autobūvi saistītajā rūpniecībā. Arī lielākajā ražošanas nozarē – kokapstrādē – gada laikā kopumā nav gājis viegli. To var skaidrot ar vājo būvniecības tirgus aktivitāti mūsu galvenajās koksnes eksporta partnervalstīs, kā piemēram, Zviedrijā un Apvienotajā karalistē.

Aiz mākoņiem iemirdzas pa saules staram. Ievērojama izaugsme pieredzēta iekārtu remontā, un spēcīgs pozitīvais devums nācis arī no poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas apakšnozares. Lai gan nemetālisko minerālizstrādājumu ražošanā nebija straujākais kāpums, tendence no mēneša uz mēnesi kopš gada sākuma līdz septembrim bija ļoti pārliecinoši augšupvērsta. Oktobris un novembris gan bija manāmi bēdīgāki mēneši, tomēr prognozējam, ka šogad būvmateriālu ražošanas nozare varētu turpināt atgūties. Gaidām sasparošanos ES fondu apguvē un izaugsmi būvniecībā. Presē arī ziņots par lielākiem projektiem, kas varētu balstīt nemetālisko minerālu rūpniecības izaugsmi. Piemēram, jau rudenī izskanēja ziņas par to, ka dzelzsbetona posmus vēja turbīnu torņiem jaunajā Laflora vēja parkā ražos uzņēmums Latvijā.

No vienas puses, jau šobrīd redzama apstrādes rūpniecības pakāpeniska kārpīšanās ārā no bedres, un 2025. gadā ir cerības redzēt pieprasījuma atgūšanos eksporta tirgos. No otras puses, izaicinājumu netrūks. Piemēram, EstLink2 kabeļa pārrāvums nozīmēs augstākas elektroenerģijas cenu mūsu reģiona ražotājiem. Tā kā šis bojājums ir grūti novēršams, tad sadzīvosim ar šo situāciju līdz pat 2025. gada augustam, saskaņā ar Somijas operatora ziņoto. Ņemot vērā plānoto desinhronizāciju no BRELL un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu, spiediens uz elektroenerģijas izmaksām varētu būt vēl lielāks. Kopumā prognozējam, ka šis gads apstrādes rūpniecībā varētu būt labāks nekā iepriekšējais.