• Tweet

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija neatbalsta Finanšu ministrijas iniciatīvu 2025.gada valsts budžetā mazināt pašvaldību finansējumu, kas apdraud vietvaru pamatfunkciju izpildi un pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem reģionos.

ZZS Saeimas frakcija trešdien, 2.oktobrī, uz sarunu bija aicinājusi Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski un pašvaldību vadītājus, lai diskutētu par valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektu 2025.gadam.

Uzklausot vietvaru viedokļus, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis uzsver: “Mēs nevaram pieļaut, ka reģionu iedzīvotāji tiek apdalīti. Pēdējo gadu laikā pašvaldībām ir uzticēt arvien jauni pienākumi, bet to finansēšana ir mazinājusies. Tam ir jāpieliek punkts, jo cilvēki reģionos ir pelnījuši, lai tiem ir nodrošināti visi nepieciešamie pašvaldību pakalpojumi: sociālie, izglītības un kultūras, savlaicīgi tiek laboti un uzturēti autoceļi”.

ZZS Saeimas frakcija aicina Finanšu ministriju saglabāt līdz šim piemēroto iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kārtību pašvaldībām, tajā skaitā nodokļu prognozes pārpildes gadījumā. Par to lēmusi arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komsija. Savukārt ministrija pašvaldību vienošanās un domstarpību protokola projektā piedāvā virs plāna iekasēto nodokļa apmēru novirzīt nevis pašvaldībām to funkciju izpildei, bet ieskaitīt koppubudžetā.

LPS vadītājs akcentēja, ka kopumā nodokļu ieņēmumu pieaugums valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā bijis būtiski straujāks nekā pašvaldību budžetos. Tajā pašā laikā valsts jaunpieņemtie lēmumi ar ietekmi uz pašvaldību budžetiem pašvaldībām izmaksājuši vairākus simtus miljonus eiro, tāpēc vietvaru rezerves ir izsmeltas.

Līdzīgu viedokli pauda pašvaldību vadītāji. Piemēram, valsts paredzējusi iespēju pašvaldībām risināt pedagogiem nozīmīgus materiālās atlīdzības jautājumus, kas saistīti ar mājokļa vai transporta izdevumu kompensāciju, tomēr papildus līdzekļi tam nav paredzēti. Tāpat ir pašvaldības, kuras jau šobrīd saspringtās finanšu situācijas dēļ samazina izdevumus kultūras dzīves organizēšanai un nākamgad plāno ņemt aizņēmumu, lai savus jauniešus nogādātu uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem galvaspilsētā.

Kā norādīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, diskusijas nākamā gada budžeta kontekstā ir nevis par to, kā uzlabot reģionu iedzīvotāju dzīvi, bet kā atņemt finansējumu pašvaldībām. Arī Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols izteicās, ka līdzšinējā attieksme pret pašvaldībām nevar turpināties, akcentējot to, ka novadam trūkst līdzekļu, piemēram, lai uzlabotu ceļu tīklu ar no novada centra attālākajiem pagastiem.

ZZS Saeimas frakcija uzsver, ka tālākās diskusijās par valsts budžeta projektu 2025.gadam ir jāņem vērā pašvaldību iebildumi un jāmeklē risinājumi, lai vietvaru finanšu situāciju ne tikai nepasliktinātu, bet uzlabotu.