• Tweet

“Ja Latvija izvēlētos neturpināt apjomīgā “Rail Baltica” projekta īstenošanu, tad sekas būtu katastrofālas, tostarp būtu jāatmaksā līdz šim saņemtais Eiropas Savienības finansējums, Lietuva un Igaunija varētu pret Latviju vērsties starptautiskajā tiesā un piedzīt zaudējumus,” otrdien, 1.oktobrī, sacīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš. Komisijas deputāti šodien uzklausīja projektā iesaistīto pušu informāciju par aktualitātēm projekta īstenošanā, tostarp uzņemtajām finansiālajām saistībām un to izpildi.

“Ja Latvija lemj no šī projekta atteikties, tad, visticamāk, mums būs daļēji vai pilnībā jāatmaksā līdz šim saņemtā nauda. Tas arī apdraudētu turpmākā Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanu, kā arī kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, jo nespējam īstenot lielus Eiropas līmeņa projektus,” teica komisijas priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrijas pārstāvji deputātus informēja, ka Eiropas Komisija šobrīd gatavo jaunu “Rail Baltica” projekta ieviešanas lēmumu, kas paredz aktualizēt termiņus un projekta īstenošanas kārtību. Plānots precizēt, ka Baltijas valstīs līdz 2030.gada beigām galvenokārt būs jāizbūvē viensliežu ceļi. Jaunais lēmums būs jāapstiprina visām dalībvalstīm. Latvijas pozīciju jaunajā lēmumā plānots formulēt informatīvajā ziņojumā, ko atbildīgā ministrija valdībā plānojusi iesniegt pēc divām nedēļām.

Iepriekšējā Eiropas Komisijas 2018.gada lēmumā bija noteikts, ka līdz 2025.gada beigām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir jābūt pabeigtai dzelzceļa infrastruktūrai, kas elektrificēta 1435 milimetru divsliežu ceļa jauktai satiksmei un piemērota 740 metru gariem preču vilcienu sastāviem.

Apspriežot projekta finanšu saistības, Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāvji deputātiem skaidroja, ka patlaban uzņemtās saistības “Rail Baltica” projekta ieviešanai Latvijā veido 1,4 miljardus eiro. Tas ietver arī Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansēšanas līgumu summu, kas ir 1,1 miljonu eiro kopā ar Latvijas nacionālo līdzfinansējumu.

“Pēc divām nedēļām ceram sagaidīt, ka Satiksmes ministrija arī komisiju iepazīstinās ar sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā beidzot būs skaidra un ar Lietuvu un Igauniju saskaņota mūsu valsts nostāja projekta turpmākajā īstenošanā,” pauž G.Liepiņš.