• Tweet

Trešdaļa jeb 33 % vecāku, kuri veic uzkrājumus bērnu nākotnei, visbiežāk to dara ar mērķi finansiāli atbalstīt izglītības iegūšanu, liecina bankas Citadele veiktās aptaujas dati.

Piektā daļa jeb 21 % vecāku krāj ar mērķi palīdzēt saviem bērniem iegādāties mājokli, savukārt 15 % krāj bez konkrēta mērķa, lai, sasniedzot pilngadību, jaunietis pats izlemtu, kur tērēt uzkrātos līdzekļus. Biežāk minēto krāšanas mērķu vidū ir arī bērna talantu attīstība un ar to saistītas izmaksas, piemēram, sporta ekipējuma vai mūzikas instrumentu iegāde, – šim nolūkam uzkrājumus veic 13 % vecāku. Automašīnas iegāde kā uzkrājumu mērķis ir 6 % vecāku, savukārt savas atvases kāzām naudu vēlas uzkrāt 3 % vecāku.

“Bērnu izglītība vienmēr ir bijis viens no svarīgākajiem ilgtermiņa uzkrājumu mērķiem, un visbiežāk vecāki par to aizdomājas, bērnam uzsākot skolas gaitas. Ir maldīgs uzskats, ka, ja nevar atļauties novirzīt lielu summu, tad neuzkrāj vispār. Patiesībā ir tieši otrādi – nelielas, bet regulāras iemaksas ilgtermiņā palīdz uzkrāt pietiekami lielu kapitālu. Ja sāk krāt, kad bērnam ir 7 gadi, un novirza tam 35 eiro mēnesī, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, uzkrājuma summa būs ap 5000 eiro. Tas var būt būtisks atbalsts bērnam patstāvīgas dzīves uzsākšanā. Turklāt, ja uzkrājums tiks veikts, izmantojot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, vairāk nekā 1000 eiro šajā laikā varēs atgūt kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu,” norāda Agnese Zvaigznīte, CBL Life valdes priekšsēdētāja.

Regulāru ikmēneša iemaksu uzkrājumam bērnu nākotnei novirza tikai piektā daļa jeb 19 % respondentu. No tiem līdz 20 eiro mēnesī uzkrājumiem bērniem novirza 3 %, līdz 50 eiro – 8 %, līdz 100 eiro – 5 %, bet 100 un vairāk eiro – 3 % vecāku. 15 % respondentu nespēj nosaukt konkrētu summu, jo iemaksu uzkrājumam veic tikai tad, kad ir pieejami brīvie līdzekļi. Savukārt CBL Life klienti šogad ilgtermiņa uzkrājumos novirzījuši vidēji 70 eiro mēnesī.