Aptauja: 28 % Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā sagaida algas pieaugumu

Turpmāko 12 mēnešu laikā teju trešdaļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu darba atalgojums kļūs lielāks. Lietuvā līdzīgās domās ir 32 %, savukārt Igaunijā – 23 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Visbiežāk Baltijas valstu iedzīvotāji tuvākā gada laikā sev prognozē algas pieaugumu 1 – 5 % apmērā. Šādas domas pauduši 12 % Latvijā, 16 % Lietuvā un 13 % Igaunijā. Tikmēr algas kāpumu par 6 līdz 10 % sagaida 9 % respondentu Latvijā, 10 % Lietuvā, kā arī 6 % Igaunijā.
Latvijā ir lielāks respondentu skaits, kas uzskata, ka viņu alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Šādi atbildējuši 7 % Latvijā, 6 % Lietuvā un tikai 4 % Igaunijā, liecina aptaujas dati. Algas kāpumu par vismaz 10 % biežāk sagaida tie iedzīvotāji, kuri vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, pakalpojumu un tirdzniecības sektora darbinieki, kā arī vadītāji. Vienlaikus dati liecina, ka vīrieši uz šāda apjoma algas pielikumu cer biežāk nekā sievietes (attiecīgi 10 % pret 5 %).
“Latvijas iedzīvotāji kopumā ļoti piesardzīgi novērtē savu iespējamo algas kāpumu. Vidējā darba alga Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir augusi par aptuveni 10% gadā, un algas palielinās gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, it īpaši sabiedriskajā sektorā. Protams, inflācijas dēļ ir sarukusi pirktspēja un algas joprojām nav pilnībā noķērušas cenu kāpumu, tādēļ ienākumu kāpumu sajust ir grūtāk. Tieši inflācija varētu būt iemesls, kādēļ Igaunijas iedzīvotāji ir tik piesardzīgi, jo no Baltijas valstīm tieši Igaunijā ir bijis vislielākais cenu kāpums un straujākais pirktspējas kritums. Manuprāt, pozitīvi ir tas, ka tikai ļoti neliels iedzīvotāju skaits sagaida, ka alga varētu samazināties, un cerams, ka inflācijas kritums veicinās optimisma pieaugumu,” aptaujas datus komentē Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists.
Vēl par tēmu:
Dzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālāk