Vairums Latvijas iedzīvotāju kā uzkrājumu izvēlas un izmanto pensiju 2. un 3. līmeni

Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 78% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vecumdienām veido, izmantojot pensiju 2. līmeni, savukārt 31% veic iemaksas pensiju 3. līmenī, un tie ir populārākie uzkrājumu veidi starp iedzīvotājiem. Ar to, kādos vēl veidos Latvijas iedzīvotāji izvēlas krāt savām vecumdienām, iepazīstina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš.
Investīcijas – veids, kā proaktīvi uzkrāt vecumdienām
Lai gan Baltijas valstīs visizplatītākais veids, kā cilvēki veido uzkrājumu vecumdienām, ir dalība pensiju 2. līmenī (ko nodrošina algots darbs vai personīgās iemaksas), kam seko dalība pensiju 3. līmenī, pastāv arī citi veidi, kā parūpēties par finansiāli labklājīgām vecumdienām. Kā norāda Luminor eksperts, pozitīvi ir vērtējams tas, ja veidi, kā tiek uzkrāti līdzekļi vecumdienām, tiek dažādoti. Raugoties mūsu kaimiņvalstu virzienā, redzams, ka, piemēram, Igaunijā teju ceturtā daļa jeb 24% cilvēku izvēlas pensiju uzkrājumu veidot, ieguldot akcijās vai obligācijās, savukārt Lietuvā 20% uzticas uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai.
Investīcijas dažādos finanšu aktīvos ir labs veids, kā papildināt savu pensiju uzkrājumu, tomēr Latvijā novērojama manāmi kūtrāka aktivitāte šajā jomā – tikai 9% no aptaujātajiem norāda, ka krāj nākotnei investējot.
15% izvēlas uzkrāt krājkontā
Trešais izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumu vecumdienām ,– iemaksas krājkontā vai kādā citā krājrīkā. Šādu uzkrājuma veidu izvēlas 15% Latvijas iedzīvotāju, un līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā (14%) un Igaunijā (16%). Uzkrājuma veidošana krājkontā vai kādā citā krājrīkā ir vienkārša, un lielākā priekšrocība – nauda ir ērti un gana vienkārši pieejama, tiklīdz tā ir nepieciešama, kā arī uzkrājumu apjomu jebkurā brīdī var ērti un vienkārši papildināt, tostarp veicot regulārus maksājumus. Minimālās iemaksas summas nereti ir ļoti zemas – sākot no 10 eiro – vai netiek noteiktas vispār, kā arī nav noteikts konkrēts krāšanas termiņš. Tomēr, pēc eksperta teiktā, tas nav veiksmīgākais veids, kā krāt ilgtermiņā, jo uzkrājumu sagaidāmā atdeve ir zemāka nekā ilgtermiņa ieguldījumiem finanšu tirgos, līdz ar to kapitāls aug lēnāk un var nepārspēt inflācijas līmeni, lai saglabātu savu līdzekļu vērtību.
Arvien cilvēki izvēlas krāt “zeķē”
Pastāv arī iespēja uzkrāt, izvēloties termiņnoguldījumus, tādējādi konkrētu naudas summu noguldot uz noteiktu termiņu un pelnot ar fiksētu procentu likmi. Latvijā tikai 4% no aptaujātajiem izvēlas pensijai uzkrājumu veidot šādi. Procentuāli nedaudz vairāk, tomēr arī salīdzinoši maz aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 9% norāda, ka pensijai tiek krāti skaidras naudas līdzekļi. Tomēr A. Krūmiņš atgādina, ka skaidras naudas uzkrājums ir viens no neefektīvākajiem veidiem, kā iekrāt vecumdienām. Tas izskaidrojams ar to, ka iekrātie skaidras naudas līdzekļi nekādā veidā nenes papildu peļņu un ir pakļauti inflācijas izraisītajam naudas vērtības samazinājumam. Interesanti, ka pērnā gada beigās veiktajā aptaujā 40% iedzīvotāju norādīja, ka izvēlas uzkrāt skaidrā naudā.
Gados jauni cilvēki pensiju uzkrājumu neveido
Tomēr aptaujas rezultāti liecina par satraucošu tendenci Latvijas iedzīvotāju vidū – 12% norāda, ka savām vecumdienām neveido nekādus uzkrājumus. Vislielākais īpatsvars šo cilvēku vidū ir tieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas izskaidrojams ar to, ka jauni cilvēki retāk domā par kapitālu savām vecumdienām, uzskatot, ka līdz tām vēl ir gana laika. Mūsu kaimiņvalstīs šī situācija ir pat vēl nedaudz sliktāka, tur pensiju uzkrājumu izvēlas neveidot 16% aptaujāto Lietuvā un 19% Igaunijā.
Luminor eksperts atgādina, ka neatkarīgi no tā, kā mēs izvēlamies uzkrāt kapitālu, svarīgi ir to uzsākt jau savlaicīgi un mērķtiecīgi īstenot visas dzīves laikā, piemēram, mainoties atalgojumam un darbam, mēģinot arī palielināt summu, ko atliekam uzkrājumiem. Tādā veidā iespējams parūpēties par finansiālo drošību, lielāku izvēles brīvību, kā arī neatkarīgām vecumdienām.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk