Zaudējot ģimenes apgādnieku, 41 % iedzīvotāju esošo dzīves līmeni spētu nodrošināt ne ilgāk kā trīs mēnešus

Gadījumā, ja saskartos ar pēkšņu ģimenes galvenā apgādnieka zaudējumu, 41 % Latvijas iedzīvotāju ar saviem finanšu līdzekļiem esošo dzīves līmeni spētu nodrošināt ne ilgāk kā trīs mēnešus, no tiem 16 % – vien mazāk kā mēnesi, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Vienlaikus teju ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju nav aizdomājušies par šādu situāciju un nezina, cik ilgi spētu saglabāt sev ierasto komfortu.
10 % iedzīvotāju esošo dzīves līmeni apgādnieka zaudējuma gadījumā varētu sev nodrošināt ne ilgāk kā sešus mēnešus, savukārt 15 % ir pārliecināti, ka spētu savu ikdienu nodrošināt ilgāk kā sešus mēnešus. Finansiāli nedrošāki jūtas iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 20 % norāda, ka spētu iztikt ar esošajiem līdzekļiem mazāk kā mēnesi, kamēr vairāk kā trešdaļa jeb 33 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem savu finansiālo stabilitāti spētu saglabāt līdz 3 mēnešiem. “Tieši šis ierasti ir vecums, kad cilvēki ir sociāli aktīvi, ar lielāko vidējo ienākumu apjomu, kā arī turpina finansiāli atbalstīt ģimenes locekļus to ikdienas gaitās – bērnus, kuri uzsāk studijas un tam nepieciešami papildu līdzekļi, vai arī palīdz vecākiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Tāpēc bažas par savu finansiālo stabilitāti neparedzētās situācijās ir pamatotas,” aptaujas datus komentē Agnese Zvaigznīte, dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības CBL Life valdes priekšsēdētāja.
Kā liecina aptaujas dati, vīrieši divreiz biežāk nekā sievietes ir norādījuši, ka spētu saglabāt esošo dzīves līmeni ilgāk kā sešus mēnešus. Tāpat 13 % sieviešu atzīst, ka jau šobrīd ģimenē ir vienīgās apgādnieces, un arī tas būtiski ietekmē finansiālās drošības sajūtu.
“Reti kurš ikdienā aizdomājas par negatīviem dzīves scenārijiem, kas var būtiski ietekmēt finansiālo labklājību, taču drošības spilvens ir vienkāršākais veids, kā parūpēties par ģimeni neparedzētās situācijās, turklāt to vajadzētu veidot katram pelnītājam ģimenē. Klasiski drošības spilvenam būtu jābūt vismaz 3-6 mēnešu mājsaimniecības izdevumu apmērā, taču, lai ģimene kopumā būtu pasargāta krasos dzīves pavērsienos, būtu nepieciešama summa, kas līdzvērtīga ģimenes gada ienākumiem. Arī vasarā ir vērts atcerēties par uzkrājumiem – ir mazāki komunālie maksājumi kā ziemā, un šo starpību var nevis iztērēt spontānos pirkumos, bet gan novirzīt drošības spilvenam,” papildina Agnese Zvaigznīte.
Reprezentatīvu aptauju par iedzīvotāju finansiālo situāciju un prognozēm banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 – 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālākASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi
Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākEURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālāk