• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
13/06/2024, Kategorija: Ekonomika

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējums un potenciālie priekšlikumi tālākai rīcībai. Tāpat ir izstrādāts mazo režīmu esošās situācijas novērtējums, kas sniedz datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz mazo režīmu piemērošanu Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) esošās situācijas novērtējums un sniegti priekšlikumi tālākai diskusijai.

Dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu izvērtējumā ir iekļauti būtiskākie dabas resursu un klimata nodokļu rādītāji, piemēram, nodokļu ieņēmumi, to īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP), nodokļu atbrīvojumi un diskutēts par tālāko klimata nodokļu politiku. Veikts gan nodokļu likmju, gan ieņēmumu salīdzinājums Baltijas valstīs. Dabas resursu un klimata nodokļi līdztekus to mērķiem – ierobežot videi un klimatam kaitīgu darbību, globāli tiek skatīti arī kā finanšu resurss izaugsmi veicinošas nodokļu struktūras atbalstam un atbilstošiem valsts izdevumiem.

Ņemot vērā, ka no 2027. gada Latvijai jāuzsāk Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) 2. posms, t.i., jāievieš ETS 2, tika vērtēts, kā īstenot pakāpenisku pāreju uz ETS sistēmas paplašināšanu. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu ar vides uzlabošanu saistītos jautājumos.

Mazo režīmu novērtējumā analizētas piemērošanas iespējas Latvijā un šāda veida režīmu izvēli ietekmējošie faktori, sniegts ieskats nodokļu maksātāju skaitā, kas izmanto kādu no šobrīd pieejamiem mazajiem režīmiem, kopējo ieņēmumu apjomu, kā arī izvērtēti šobrīd aktuālie izaicinājumi. Materiālā analizētas saimnieciskās darbības veicēju dažādas formas, to sniegtās iespējas un arī iespējamie nepieciešamie risinājumi nepilnību novēršanai. Apskatīta arī sociālās apdrošināšanas nozīme saimnieciskās darbības kontekstā un darbaspēka piesaiste īslaicīgos darbos.

Lai gan šo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un sociālās nodrošināšanas aspektā veido uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem. Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie.

Kopumā mazo režīmu galvenā dilemma ir starp vēlmi pēc iespējas vienkāršot nodokļu aprēķināšanas administratīvo un nodokļa nomaksas slogu nelielas un/vai neregulāras uzņēmējdarbības veicējiem ar ierobežotiem administratīviem resursiem. Tādējādi nodokļu aspekti neveicinātu darbošanos ēnu ekonomikā un vēlmi novērst iespēju šos režīmus izmantot tam, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, vai būtiski samazinātu regulāri maksājamo nodokļu apmēru.

Savukārt PVN izvērtējumā ir sniegts Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa. Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, secināms, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no IKP. 2023. gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem. Savukārt, salīdzinot Latvijas PVN ieņēmumu īpatsvaru IKP ar pārējām ES dalībvalstīm, 2022. gadā tā ierindojas 4. vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kā arī pārsniedzot ES-27 vidējo rādītāju 7,5%.

Šī novērtējuma ietvaros apkopotie dati norāda, ka PVN sistēma Latvijā darbojas kopumā labi un PVN pašlaik ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā samazinātās likmes jau pašlaik tiek piemērotas plašam preču un pakalpojumu grozam. Esošā PVN likmju struktūra (samazinātās likmes un to mērķētība) kopumā ļauj nodrošināt, ka arī PVN izdevumu īpatsvars mājsaimniecībās ar zemākajiem ienākumiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir samērīgs. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu iedzīvotāju izdevumu vajadzību segšanai.

Priekšlikumu izstrādes gaitā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un citiem.

Izvērtējumi un uz to pamata pieņemtie tālākie lēmumi, tiks iekļauti vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs. Ar izvērtējumiem var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”.

1,002 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%

14/04/2025

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...

Lasīt tālāk
Video

Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

11/04/2025

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei

09/04/2025

“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

08/04/2025

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...

Lasīt tālāk