• Tweet

Sods par vardarbību pret tuviniekiem būs bargāks. Tāpat pastiprināti sodi par virkni citu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar vardarbību, kā arī cietsirdību pret dzīvniekiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 6.jūnijā, pieņemtie grozījumi Krimināllikumā.

Par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru varmāka ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto, bijušo laulāto, ja ar to minētajai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību. Šādu sodu varēs piemērot arī gadījumā, ja varmāka ar cietušo ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

“Vardarbība ģimenē, tostarp radot ne vien fiziskas, bet arī psiholoģiskas ciešanas, ir būtiska problēma. 1.maijā mūsu valstī spēkā stājās Stambulas konvencija, kas iestājas par vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Grozījumi Krimināllikumā ir viens no praktiskiem rīkiem, kā pret vardarbību aizsargāt mūsu valsts iedzīvotājus,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Ar grozījumiem pastiprināts sods par virkni citu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar vardarbību, tostarp par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem. Paredzēts, ka par to vairs nevarēs piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem līdz šim noteikto trīs gadu vietā. Savukārt, ja cietusī persona no vainīgā atradusies materiālā vai citādā atkarībā – uz laiku līdz septiņiem gadiem (līdz šim – pieciem), izslēdzot iespēju piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.

Tāpat būs bargāks sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par šādu noziedzīgu nodarījumu, kura rezultātā dzīvnieks ir gājis bojā vai sakropļots, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem (līdz šim – trīs gadiem), īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem (līdz šim – trīs gadiem). Izmaiņas rosinātas, izvērtējot vairāk nekā 31 tūkstoša pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām”.

Ar grozījumiem iecerēts atteikties arī no iespējas piemērot sabiedrisko darbu kā sodu par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Tāpat sabiedrisko darbu nevarēs piemērot par atteikšanos no apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu.

Par citas personas identitātes izmantošanu, ja ar to valstij, pašvaldībai vai personai, kuras identitāte izmantota, radīts būtisks kaitējums, vai ja tā izdarīta atriebības, mantkārības vai šantāžas nolūkā, plānots sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja tas tiks veikts, kārtojot latviešu valodas prasmes vai citu Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaudi, lai radītu šai personai iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem šobrīd noteiktā viena gada vietā.