• Tweet

Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais brīdis. Pēc mēneša – Pirmsjāņu dienās – valdībā nonāks jauna nodokļu reforma. Uzņēmēji cer, ka tā atvieglos darba spēka nodokļu slogu. Tomēr izskan arī piesardzīgas balsis, ka ekonomiskā situācija nav tik stabila, lai mainītu nodokļus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām valdības veidošana ilga divus mēnešus. To laikā partijas savā starpā un ar sabiedriskajām organizācijām diskutēja 13 darba grupās par to, ko darīs katrā nozarē. Ko darīt ar nodokļiem, nevienojās. Uzņēmēji prasīja samazināt darba spēka nodokļus, topošā valdība nebija gatava budžetā paredzēt tādu ieņēmumu samazinājumu.

Politiķi mierināja – nodokļus mainīsim, pieņemot jau nākamo, 2024. gada, budžetu. Izveidoja darba grupu, kurā politiķi un lobiju organizācijas tikās gandrīz katru nedēļu, bet pērn uz budžeta veidošanas laiku Krišjāņa Kariņa valdība izjuka. Darbs atkal bija jāsāk no sākuma.

“Mērķis, kāpēc mēs piedalījāmies šajā darba grupā un aktīvi uzstājāmies, bija izveidot nodokļu sistēmu, kas ir motivējoša augt ekonomikai, un izskatās, ka viens gads ir patērēts velti,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Jaunajā valdībā darba grupa jau tikusies 30 reizes, un šoreiz tā paspēšot vēl līdz nākamā gada budžetam piedāvāt nodokļu pārmaiņas, kas nebūs tikai kosmētiskā līmenī.

Pēc pagājušajām Saeimas vēlēšanām uzņēmēji – saņēma solījumu, ka viņu prasītie nodokļu sistēmas uzlabojumi notiks 2023. gadā. Tagad, 2024.gada jūnijā, valdībā beidzot nonāks scenāriji jaunai nodokļu reformai.

Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”), vaicāta par to, kurā brīdī sāksies diskusija par nodokļu pamatnostādnēm ar koalīcijas partneriem, atbildēja – “nezinu”. Viņa sacīja, ka nav redzējusi nodokļu pamatnostādnes. “Tad, kad es viņas redzēšu, varēs sākties diskusijas,” sacīja Siliņa.

Savukārt Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības” norādīja, ka darba grupā jau ir vienošanās par gala ziņojuma struktūru. “(..) un plānojam, ka starp 20. un 22. jūniju šis ziņojums kļūs publisks,” sacīja Ašeradens.

Reformas centrā ir darba spēka nodokļi. Paredzēts vienkāršot to aprēķināšanu, likvidējot diferencētus neapliekamos minimums un atstājot vienu fiksētu līmeni visiem.

Mazajām algām iedzīvotāju ienākuma nodokli plānots samazināt. Cik daudz un cik strauji – tas vēl jālemj, jo izstrādāti 15 dažādi scenāriji.

Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (“Progresīvie”) norāda: “Mēs tiešām vēlamies pēc iespējas ātrāk – jau pirmajā izmaiņu gadā – pāriet uz fiksētu neapliekamo minimumu. Bet, otrkārt, un, sekojot līdz arī visām starptautiskajām institūcijām, kas vērtē Latvijas nodokļu sistēmu, tas svarīgākais jautājums ir par nodokļu mazināšanu mazo un vidējo algu segmentā, un mēs redzam arī pēc izstrādātajiem scenārijiem, ka to ir iespējams izdarīt.”

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no “Zaļo un zemnieku savienības” norāda, ka ir konceptuāla izpratne. “Es domāju, starp politiskajiem spēkiem, ka jāmazina darbaspēka nodokļi. Tas, kādā apjomā tas tiks darīts un vai tiks darīts, tas ir stipri atkarīgs no nākamā gada budžeta prognozes. Šī amplitūda darba spēka nodokļiem ir no 100 miljonu līdz 600 miljonu ietekmi uz budžetu. Tas ir ļoti plašs spektrs,” sacīja Šuvajevs.

Aprīlī OECD rekomendēja reformēt Latvijas nodokļu sistēmu. Kā galvenais ieteikums arī tur minēta nodokļu samazināšana zemākajām algām, taču kopējie nodokļu ieņēmumi ir jāpalielina. Piemēram, palielinot nekustamā īpašuma nodokli.

To gan politiķi pagaidām negrasoties darīt. Tā vietā jāpanāk, lai kadastra vērtība, pēc kuras aprēķina nodokli, tuvinātos reālajai īpašuma vērtībai.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norāda: “OECD ziņojumā par 2024. gadu [teikts, ka] Latvijai būtu jāveic aptveroša nodokļu reforma, samazinot darbaspēka nodokļus un palielinot patēriņa un uzņēmumu ienākuma nodokli. Sevišķi jāpiestrādā pie darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas mazo algu grupām, un palielinot progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli augstākajās ienākumu grupās.”

Darba devēju organizācijas to atbalsta. Bet Ārvalstu investoru padome skeptiski raugās uz nodokļu samazināšanu mazajām algām. Ārvalstu investoru padomes nodokļu administrēšanas apakšgrupas vadītāja Ilze Berga sacīja, ka, saprotot, ka lielākā daļa ēnu ekonomikas, un saskaņā ar pētnieku aplēsēm puse ēnu ekonomikas ir tieši aplokšņu algas, protams, ka tas notiek zemāk apmaksātajos segmentos.

“Ir bažas, ka, ja tiek samazināts mazāk apmaksātajiem darbiniekiem darba spēka nodokļi un tas tiek kompensēts ar augstākiem nodokļiem labi apmaksātiem, bieži vien ārvalstu investoru algotiem darbiniekiem, tad tas vēstījums būtu – paliekat ēnās, jo, ja jūs celsiet algas, būsiet produktīvāki,” norāda Berga.

Tiek prasīts sistēmu vienkāršot, piemēram, atceļot solidaritātes nodokli. To tagad iekasē no algām, kas gadā pārsniedz 78 tūkstošus. “Tādas algas saņem mazāk par septiņiem tūkstošiem, bet nodokļa administrēšanā iesaistītas pat divas valsts iestādes. Ja solidaritātes nodokli atceltu, tad tā vietā varētu iekasēt augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokli no lielajām algām. Sabiedriskās organizācijas aicina vienkāršot arī nodokļus mikro un mazajiem uzņēmumiem. Priekšlikumi, kā to darīt, vēl nav publicēti,” vērš uzmanību Berga.

Ārvalstu investoru padomes nodokļu administrēšanas apakšgrupas vadītājas Berga norāda, ka Latvijas pozīcija ir tāda – vienkāršotāka nodokļu sistēma, jo tas samazināt administratīvo slogu gan valstij administrēt, gan nodokļu maksātājiem.

Asas diskusijas varētu izraisīt iecere nākotnē atcelt šobrīd spēkā esošo kārtību, ka peļņa, ko no uzņēmuma neizņem, bet iegulda tālākā izaugsmē, netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Ašeradens apliecināja, ka tiks izvērtēta UIN reforma. “Mēs novērtējam, ka tā ir laba, bet iezīmēsim, cik ilgi mēs viņu varam atļauties, ilgstoši [turpināt] – ir jāvērtē, vai tas ir labi. Mēs esam palikušas četras valstis Eiropā ar šādu risinājumu,” viņš sacīja.

Pie ļoti vājas kreditēšanas uzņēmumu rīcībā paliek ievērojami līdzekļi. Saistību apjoms ir 17 miljardi, 6 miljardi – peļņa, tas ir tiešām būtiski. Mēs redzam, ka uzņēmumi iemācās apiet bankas un kreditēties savstarpēji.

Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts norāda, ka Latvija ir viena no retajām ar šādu sistēmu. Turklāt arī valsts ar vienu no viszemākajām uzņēmumu kapitalizācijām.

“Mūsu uzņēmumu pašu kapitāls, uzņēmumu rīcībā esošie pašu līdzekļi ir zemi, tas traucē kreditēšanai, jo, ja banka aizdod uzņēmumam, tā sagaida, ka uzņēmumam būs pašam savas rezerves, drošības spilvens. Līdz ar to šī sistēma bija nepieciešama, lai situāciju vērstu par labu. Tas ir pakāpeniski noticis. Pēc kāda laika var vērtēt, vai ir pietiekami, un pēc tam skatīties, vai iet uz vienotu uzņēmumu ienākumu nodokļa regulējumu visā Eiropā,” norāda Vilerts. Viņš arī uzskata, ka vēl šis laiks nav pienācis.

Lēmumi par nodokļu reformu ir jāpieņem līdz augustam, lai izmaiņas ieliktu nākamā gada budžetā. Tā kā kaimiņus jau sasniegusi recesija, arī Latvijas Finanšu ministrija pieļauj, ka ekonomiskā situācija var ieviest korekcijas un reformu var nākties atlikt. Vilerts atzīst, ka ir pārsteidzoši, ka Latvijai iznāca izvairīties no recesijas, “ņemot vērā visu to, kas notiek – pandēmija, energoresursu krīze, Krievijas iebrukums Ukrainā”.

“(..) tas viss mūs smagi skāra, tomēr mums izdevās, ekonomika ir diezgan noturīga. Redzam, ka tas nav viennozīmigi tā, piemēram, kaimiņos Igaunijā ekonomiskā situācija ir krietni smagāka,” vērtē Vilerts.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsver: “Šobrīd ir liela politiskā vēlme pieņemt šos lēmumus, it īpaši priekšvēlēšanu laikā es domāju ikviens politiķis grib pateikt: “Samazināsim darba spēka nodokļus vai samazināsim vienu vai otru nodokli.” Bet tas būtu diezgan bezatbildīgi, nezinot reālās finanšu prognozes nākamajam gadam pēc iespējas precīzāk, lai sabiedrībai pēc tam nebūtu liela vilšanās, kad šie lēmumi netiek izpildīti.”

Budžeta veidošanā valdībai un Saeimai būs jārēķinās arī ar spiedienu no pašvaldībām. Tās jau pāris gadus saņem mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Tas ir viens no iemesliem krīzei, kā dēļ vairākos novados jau atlaisti darbinieki un saīsināta darba nedēļa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no “Jaunās Vienotības” sacīja, ka VARAM nācis klajā par priekšlikumu veidot Nacionālo reģionālās attīstības fondu 75 miljonu apmērā. Fonds būtu atbalsts pašvaldībām valstij nozīmīgu reformu īstenošanā. Tās būtu investīcijas infrastruktūrā, piemēram, skolu tīkla sakārtošanā.

Āseradenam “Nekā Personīga” vaicāja, kāds būtu risinājums, ja gadījumā daļu nodokļu pārdalītu atpakaļ pašvaldībām, un ja samazinātu – kā “Progresīvie” to vēlētos – mazo [algu] nodokļus, vai arī, ja ja atceltu solidaritātes nodokli, kā vēlētos darba devēji? Kādā veidā šo pārdali varētu kompensēt? Vai tiks palielināts PVN, kā to plāno Igaunijā vai kādi citi risinājumi?

“Es šobrīd ļoti uzmanīgi runātu par nodokļu celšanu. Mūsu ekonomikas [pieaugums] šogad ir 1.4%, nākamgad varētu būt labāk – 2,9%, bet Latvijas taktika nemainīt nodokļu politiku ir ar uzviju atmaksājusies. Mēs redzam, ka Igaunija pacēla nodokļus un šobrīd ir diezgan lielās ekonomiskās grūtībās,” pauda Ašeradens.

Diskusijas par iespējamu PVN likmes celšanu vēl nav notikušas. Pašlaik politiķi neizslēdz – ja budžetā gali neies kopā, likmi varētu pacelt no 21 uz 22%, kā tas ir Igaunijā. Viņi gan cer, ka līdz tam nenonāks un trūkstošo atradīs citur.

Šuvajevs atzīst, ka jāmeklē, kā kompensēt ieņēmumu kritumu. Tāds neapšaubāmi būšot, ja ieviests tiks fiksēts neapliekamais minimums.

“Mūsuprāt, viens interesants jautājums ir par dividenžu nodokli. Latvija un Igaunija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kur šāda veida nodoklis nav. Un arī šādu nodokli var padarīt progresīvu, pārliecinoties, ka mazo dividenžu saņēmējiem, par kuriem mēs uzskatām līdz 30 tūkstošiem gadā, nekas nemainās, viņi, sadalot peļņu, joprojām nemaksā nekāda veida nodokli, bet lielās dividendes, kas būtu virs 30 tūkstošiem eiro, tur varētu piemērot papildu nodokli,” uzskata Šuvajevs.

Ārvalstu investoru padomes nodokļu administrēšanas apakšgrupas vadītāja Ilze Berga norāda:“Šobrīd mēs redzam, ka, pie šī plāna strādājot, katrs nodoklis ir vērtēts atsevišķi. Ir skaidrs, ka, ja ir kādā nodoklī budžeta ieņēmumu samazinājums, tas no kaut kā jākompensē, bet par to netiek runāts šī scenārija ietvaros. Tāpēc šobrīd nav skaidra kopbilde par to, kā izskatīsies visu nodokļu izmaiņas un kur nodokļu slogs pieaugs un kur tas kritīsies.”

Faktors, kas, neraugoties uz OECD ieteikumiem, liedz palielināt nodokļus, ir ēnu ekonomika. Risks, ka tajā iestums vēl vairāk cilvēku. Taču sabiedriskās organizācijas uzsver, ka arī publiskajam sektoram jākļūst efektīvākam un jātērē mazāk. Tas prasītu ministriju bāzes budžetu pārskatīšanu, uz ko politiķi reti sadūšojas.

Foto: Valsts kanceleja