VK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā. KM kapitālsabiedrībām piešķirtās valsts budžeta dotācijas apmērs ik gadu pieaug, un 2023.gadā tas bija 40 milj. eiro, kas veido 63 % no to kopējiem ieņēmumiem. Aktualizējot jautājumu par KM kapitālsabiedrību pārvaldību, Valsts kontrole veica pēcpārbaudi – kā KM veicies ar 2018.gadā noslēgtajā revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu.
Jāsecina, ka KM darbībā kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. KM ir jāuzlabo uzraudzība pār kapitālsabiedrībām valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi un resursu izlietojumu, sasaistot to ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm, kā arī datu iegūšana un apkopošana par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā.
Lai pamatotu, ka no īstenotās kultūrpolitikas un attiecīgi piešķirtā valsts finansējuma sabiedrība iegūst labāko iespējamo produktu, KM jābūt visaptverošai, caurskatāmai un salīdzināmai informācijai un datiem ne tikai par tās 14 kapitālsabiedrībām, bet arī par citām – nevaldības sektora organizācijām profesionālās mūzikas un mākslas jomā. To, ka šīs jomas pakalpojumi valsts kapitālsabiedrībām izdodas vislabāk, nevar pieņemt kā pašsaprotamu faktu. “KM darbība ir vajadzīga ne tikai, lai attaisnotu valsts kapitālsabiedrību pastāvēšanu, bet arī lai noteiktu, vērtētu un informētu sabiedrību par kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, īpaši tāpēc, ka pēdējos divos gados vidēji 70 % no KM kapitālsabiedrību kopējiem ieņēmumiem veido publiskais finansējums. Vienlaikus Latvijā iedzīvotāju, t.sk. kultūras patērētāju skaitam ir tendence samazināties, un valsts pārvalde jau ir aicināta vērtēt iespēju apvienot kapitālsabiedrības, kurām ir līdzīgi mērķi un uzdevumi,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Pēc 2018.gada revīzijas Valsts kontrole ieteica KM uzlabot procesu datu iegūšanai un apkopošanai, lai kultūrpolitikas plānošana un īstenošana balstītos pilnīgos datos par faktisko situāciju tirgū. Arī 2020.gadā KM situācijas izpētei pasūtītajā pētījumā identificētas līdzīgas problēmas. “Iepazīstoties ar pēdējo KM izvērtējumu par valsts līdzdalības saglabāšanu tās kapitālsabiedrībās, secināms, ka problēmas ar datiem ir aktuālas joprojām un ka ministrija nav pilnvērtīgi izmantojusi pētījumu, lai raksturotu tirgus situāciju,” uzsver I.Vilka. Viņa arī piebilst, ka joprojām spēkā ir 2017.gada MK noteikumi par statistikas apkopošanu kultūras jomā, kuru izpildi pārrauga KM. Ja šos noteikumus pildītu, tad arī KM rīcībā būtu dati par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomu.
2022.gadā apstiprinātais KM izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu tās 14 kapitālsabiedrībās ļauj secināt: ministrija ir mēģinājusi izmantot valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības prakses principus valsts līdzdalības izvērtējumā, tomēr tajā nav skatīti visi nosacījumi, lai sabiedrībai sniegtu pārliecību, ka publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā ir efektīvākais veids, kā nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
KM katru gadu ar tās kapitālsabiedrībām slēdz līgumus, piešķirot valsts budžeta finansējumu, lai veiktu noteiktus uzdevumus un sasniegtu konkrētus rezultātus. Valsts kontroles ieskatā, ministrija kapitālsabiedrībām izvirza pretrunīgas prasības – sasniegt konkrētu ieņēmumu apjomu no biļešu pārdošanas un nodrošināt pieejamību sabiedrībai. Pašu ieņēmumu apjoma pieaugums nozīmē augstākas biļešu cenas, savukārt pieejamība – tāda biļešu cena, ko spēj samaksāt sabiedrības mērķgrupas ar dažādiem ienākumiem. Vienlaikus KM kapitālsabiedrībām ir dažāda pieeja biļešu pārdošanai par pazeminātām cenām. Piem., ir kapitālsabiedrība, kas gandrīz nemaz nepiešķir atlaides dažādām sabiedrības mērķgrupām. Tas neveicina sniegto pakalpojumu pieejamību.
Nepārdomāta ir kapitālsabiedrībām noteiktā brīvbiļešu politika: reprezentācijas nolūkos tās drīkst izsniegt vairāk biļetes nekā labdarībai. Rezultātā lielākā daļa kapitālsabiedrību 2022.gadā vairāk resursus veltīja pakalpojumu popularizēšanai nekā labdarības mērķiem (pieejami kultūras pasākumi cilvēkiem, kuri nevar to atļauties).
Teātra, operas, baleta un cirka māksla koncentrējas Rīgā – Kultūras ministrija Rīgas teātriem, VSIA “Rīgas cirks” un VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” izvirza zemu rādītāju – izrāžu skaits ārpus pastāvīgajām telpām, kaut gan viens no kultūrpolitikas uzdevumiem ir nodrošināt kultūras pieejamību reģionos. Piem., 2022.gadā Rīgas teātri ārpus pastāvīgajām telpām nodrošināja 4% no kopējā nospēlēto izrāžu skaita.
KM kapitālsabiedrību katrs otrais administrācijas darbinieks strādā vairākās darbavietās. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par nodarbinātību liecina, ka 56 % no administratīvā personāla papildus ir no vienas līdz septiņām darbavietām. Iespējams, kapitālsabiedrībās ir jāpārvērtē administratīvā kapacitāte un noslogotība. Revidenti atgādina, ka 2018.gada revīzijā sniegtais ieteikums par divu kapitālsabiedrību administratīvo funkciju optimizēšanu joprojām ir aktuāls un administratīvās darbības optimizēšana būtu vērtējama plašāk arī citās kapitālsabiedrībās.
Vēl par tēmu:
Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākMūžībā devusies aktrise Baiba Indriksone
Mūžībā devusies Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone (22.02.1932 – 14.05.2024), vēsta teātra pārstāvji. "Indriksone teātrī ienāca 1952. gadā kā lirisku meiteņu tēlotāja...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālāk“Musiqq” piedāvā klausītājiem enerģisku vasaras hitu
Svinot grupas 15 gadu jubileju, “Musiqq” laiž klajā vasarīgu un enerģisku skaņdarbu ar nosaukumu “Bantītes”. Tas ir otrais singls no gaidāmā studijas albuma “Mākslas darbs”, kas...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākZZS: Nav pieļaujama bibliotēku slēgšana reģionos
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) šodien, 13.maijā, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē aktualizēs jautājumu par pašvaldību bibliotēku saglabāšanu, aicinot diskutēt par bibliotēku...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālāk