• Tweet

No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, savukārt pēc vecāku iesnieguma saņemšanas šī mācību gada 9. klases skolēna liecībā ierakstīs iepriekšējos gados iegūto vērtējumu krievu valodā. To paredz valdībā pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā.

Ņemot vērā Krievijas Federācijas uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā, izglītības iestādes saņem vecāku iesniegumus ar vēlmi atteikties no iepriekš uzsāktās krievu valodas apguves. Tādēļ pieņemti grozījumi valsts pamatizglītības standartā, nosakot, ka gadījumā, ja vecāki būs vērsušies ar iesniegumu par atteikšanos no turpmākas krievu valodas kā otras svešvalodas apgūšanas, tad 2023./2024. mācību gadā 9. klases liecībā tiks norādīts iepriekšējos mācību gados iegūtais mācību snieguma vērtējums krievu valodā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: “Iespēju izvēlēties skolā otro svešvalodu, kādā no Eiropas Savienības valodām, mēs apliecinām piederību Eiropas kultūras telpai un demokrātiskās pasaules vērtībām. Pēc Krievijas uzsāktā asiņaināka kara šajā gadsimtā, genocīdu pret ukraiņu tautu, krievu valoda, kā obligāta izvēles iespēja otrai svešvalodai nav pieņemama lielai daļai Latvijas sabiedrības. Tādēļ ir pašsaprotami, ka valsts izglītības attīstības ceļu veidojam Eiropas kultūras telpā un vērtībās balstītu.” Ministre arī uzsver, ka jau šobrīd, virzoties uz šo mērķi, valsts līmenī tiek atbalstīta pedagogu sagatavošana otrās svešvalodas – ES valstu oficiālās valodas mācīšanai. Piemēram, katram šīs studiju programmas studentam valsts budžetā paredzēta stipendija 300 eiro apmērā.

Līdz šim valsts pamatizglītības standarts paredzēja otrās svešvalodas apguvi, bet nebija konkretizēts, kura svešvaloda jāapgūst. Līdz ar to kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, retāk – vācu vai angļu valoda. 23. aprīlī valdībā pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā paredz, ka skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī sāks mācības 4. klasē, otrā svešvaloda nebūs jāapgūst, savukārt no 2026. gada 1. septembra (5. klasē) kā otrā svešvaloda tiks apgūta tikai kāda no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi. Tomēr, ja skolēni līdz 2025. gada 1. septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi, skolai būs jānodrošina uzsāktās otrās svešvalodas, tai skaitā krievu valodas, apguve līdz pamatizglītības posma beigām.

Vienlaikus atgādinām, ka Saeima 9. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka 4.-8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu, savukārt, vecākiem līdz šā gada 21. jūnijam iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no krievu valodas, skolēns no jaunā mācību gada varēs apgūt citu otro svešvalodu. Līdz ar to būs nodrošināta visu skolēnu iespēja pabeigt 9. klasi, neapgūstot vai neturpinot apgūt krievu valodu.

Pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā un Izglītības likuma grozījumu projekts neierobežo skolēnu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, jo saskaņā ar spēkā esošo regulējumu skolēni varēs apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas.

Atgādinām, ka Saeima “Izglītības likuma” grozījumus, kas paredz tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, pieņēmusi otrajā lasījumā un tuvākajā laikā plānots likuma grozījumus apstiprināt galīgajā, trešajā lasījumā.