Ronis: Liela mēroga iepirkumi jāapstiprina un jākontrolē valdībai
Nākamos liela mēroga iepirkumus vajadzētu tiešā veidā apstiprināt Ministru kabinetā un valdības līmenī kontrolēt arī šo iepirkumu norises gaitu, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, komentējot radušos situāciju saistībā ar neveiksmīgi noslēgušos pasažieru vilcienu iepirkumu.
Ronis uzskata, ka problēmas meklējamas jau šī iepirkuma pirmsākumos un šajā procesā nav palīdzējušas ne daudzās valdību maiņas, ne AS “Pasažieru vilciens” (PV) valdes maiņas.
“Manuprāt, problēma tika iestrādāta pašā iepirkuma nolikumā, pēc tam sekojošā izvērtējumā, un tālāk sākās ķēdes reakcija. Es viennozīmīgi varu teikt, ka mēs, mūsu valdība, jau no paša sākuma, saņemot mantojumā šo iepirkumu un Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu, ka šis iepirkums var notikt tālāk, esam to vien darījuši kā mēģinājuši to saglābt, lai mums būtu gan vilcieni, gan vilcienu ražošana šeit pat Latvijā,” uzsvēra ministrs.
Ronis pieprasījis PV valdei atskaiti par vilcienu iepirkuma sarunām un vērtējumu par to rezultātu. “Sarunu gaita un taktika ir gan PV valdes, gan otras puses [Spānijas uzņēmuma “Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.”(CAF)] kompetence. Šobrīd esam pieprasījuši PV valdei detalizētu atskaiti par to, kādas ir bijušas sarunas, un viņu vērtējumu par sarunu rezultātu, kā arī tiesiskajiem aspektiem,” stāstīja Ronis.
Amatpersonu atbildība tikšot izvērtēta pēc tam, kad par izveidojušos situāciju tiks saņemts rakstisks ziņojums no PV valdes, identificējot problēmas, kļūdas un nepilnības, un laiku, kad tās radušās.
Ronis apliecināja, ka Eiropas Savienības (ES) finansējums, kas paredzēts pasažieru vilcienu iepirkumam, vairs nav aktuāls, un pauda nožēlu, ka PV un CAF nav spējuši panākt vienošanos. Lai nekavējoties varētu strādāt pie ES Kohēzijas fonda līdzekļu apguves, Ronis uzdevis gan PV valdei, gan Satiksmes ministrijas (SM) darbiniekiem izstrādāt priekšlikumus par tiem prioritārajiem projektiem, kurus varētu virzīt apstiprināšanai valdībā ES līdzekļu apgūšanai.
Jautāts par tālāko SM rīcību, Ronis norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs izvērtēta PV rakstiskā atskaite, juridiskie aspekti un tiesiskie riski, tiks pieņemts lēmums, ar kuru iet uz valdību un piedāvāt valdībai projektus, kādus varētu īstenot par šo naudu atlikušajā laikā. “Šobrīd neuzņemtos apgalvot, ka tas būs jauns iepirkums vilcienu iegādei,” sacīja ministrs.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka Satiksmes ministrijai (SM) un AS “Pasažieru vilciens” (PV) nekavējoties valdībā jāpiedāvā risinājumi, kā izlietot jauno vilcienu iepirkumam paredzēto 100 miljonu latu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu.
Satiksmes ministrs noraidīja pārmetumus, ka saistībā ar vilcienu iepirkuma konkursu līdz šim ir bijis pārlieku nerunīgs, norādot, ka tieši SM ierosināja apstādināt un lika koriģēt iepirkumu un līgumu ar iepriekšējo PV valdi, kaut arī ministrija tiešā veidā nav šī darījuma sarunu partneris. “Attiecībā uz manu nerunīgumu – ņemot vērā šī iepirkuma tiesiskos, juridiskos, finansiālos un arī politiskos aspektus, jebkura liekvārdība varētu tikai vēl vairāk sarežģīt jau tā ne visai vieglo situāciju šajā iepirkumā,” piebilda ministrs.
LETA jau ziņoja, ka naktī uz trešdienu tika paziņots, ka vienošanās starp PV un CAF par jauno vilcienu iegādi nav panākta.
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja ES Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būs 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk