• Tweet

Valsts kontrole (VK) uzskata, ka izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir veikta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm veido papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Tāpat VK norāda, ka ir pieļauta neekonomiska rīcība, kas pēc Valsts kontroles veiktajām aplēsēm ir radījusi papildu vismaz 323 688 eiro ES Padomes izdevumus. Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.

Revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos, kuri pieņēmuši lēmumus par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos.

“Valsts kontrole neapšauba un revīzijā nevērtēja ārvalstu vizīšu nepieciešamību un nozīmīgumu, tāpat netiek apšaubīts, ka jānodrošina Ministru prezidenta funkcijas un to nepārtrauktību. Valsts kontrole kā pieļaujamu uzskata speciālo lidojumu izmantošanu ārkārtējās situācijas laikā vai gadījumos, kad nebija citas alternatīvas. Taču ārkārtējās situācijas izņēmuma risinājuma – neievērot normatīvos noteiktos ierobežojumus – daudzkārtīga izmantošana laikā, kad ir pieejamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav pieļaujama,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Revidējamais laika posms ir trīs gadi (01.01.2021.-31.12.2023.). Revīzijā nevērtēja speciālo lidojumu izdevumu pamatotību un atbilstību normatīviem Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā (09.11.2020.-06.04.2021. un 11.10.2021.-28.02.2022.).

Komandējuma izdevumiem no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro

No 2021. līdz 2023. gadam Ministru prezidents ar delegāciju devās 18 komandējumos, izmantojot speciālos lidojumus – to īpatsvars ir 46 % no valsts budžeta apmaksātajiem ārvalstu komandējumiem šajā laikā.

Ministru kabineta (MK) noteikumi[1] nosaka, ka ceļa izdevumus Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem. No valsts budžeta līdzekļiem finansētiem ārvalstu komandējumiem izmantojot speciālos lidojumus laikā, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija, un gadījumos, kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav ievēroti MK noteikumos noteiktie ceļa izdevumu ierobežojumi. Tādējādi rīcība šajos gadījumos vērtējama kā nelikumīga, kā rezultātā ceļa izdevumi par speciālajiem lidojumiem bija vismaz par 221 566 eiro lielāki, nekā tie būtu, ja ievērotu MK noteikumos noteiktos izdevumu ierobežojumus. Kopumā izdevumi par speciālajiem lidojumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta, ir 613 830 eiro.

Komandējuma izdevumiem Eiropadomes apmeklēšanai neekonomiski izlietoti 323 688 eiro

93 % gadījumos komandējumiem uz Eiropadomes sanāksmēm izvēloties speciālos lidojumus un neizvērtējot lidojumu alternatīvas, pēc Valsts kontroles aplēsēm, neekonomiski izlietoti vismaz 323 688 eiro. Speciālie lidojumi uz Eiropadomi izmantoti arī laikā, kad nebija ārkārtējā situācija un kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas. Piem., no Ministru prezidenta 14 komandējumiem uz Eiropadomi, kuros izmantoti speciālie lidojumi, 11 komandējumos abos vai vienā virzienā bija pieejamas regulāro komerclidojumu alternatīvas. “Tā ir neekonomiska rīcība, pat ja transporta, t.sk. speciālo lidojumu, izdevumus uz Eiropadomes sanāksmēm sedz no ES Padomes budžeta. Izvēloties speciālo lidojumu, būtu vajadzīgs pamatojums un iespējamo alternatīvu izvērtējums,” norāda I.Vilka. Kopumā izdevumi par speciālajiem lidojumiem uz Eiropadomes sanāksmēm ir 568 331 eiro.

Jāmin, ka Valsts kanceleja, nekontrolējot speciālajos lidojumos uz Eiropadomes sanāksmēm iekļauto izdevumu pamatotību, ir palielinājusi lidojumu uz Eiropadomi izmaksas, rēķinos iekļaujot arī nesaistītus izdevumus 28 530 eiro apmērā, piem., izdevumus par cita speciālā lidojuma aizkavēšanu un arī soda naudas apmaksu par atceltu reisu. Šādi rīkojoties, nav ievērotas Grāmatvedības likuma prasības, kā arī sabiedrībai sniegta nepatiesa informācija par speciālo lidojumu faktiskajiem izdevumiem.

Lēmumu pieņemšanā par speciālo lidojumu izmantošanu ir konstatējama Ministru prezidenta, viņam tiešā pakļautībā esošā Ministru prezidenta biroja un Valsts kancelejas faktiskā iesaiste

Speciālos lidojumus, ar kuriem Ministru prezidents un delegācijas devās ārvalstu vizītēs, organizēja Ministru prezidenta birojs. Ne no rakstiski sniegtās informācijas, ne no intervijās gūtās informācijas Valsts kontrole nav guvusi pierādījumus, ka, pieņemot lēmumus par speciālo lidojumu izvēli, būtu vērtētas regulāro komerclidojumu kā speciālo lidojumu alternatīvu izmaksas un to salīdzinājums.

Valsts kontrolei tika sniegta pretrunīga informācija par to, kurš ir pieņēmis lēmumus komandējumu nodrošināšanai izmantot speciālos lidojumus. Līdz ar to Valsts kontrole norāda, ka ar revīzijas metodēm nav iespējams konstatēt konkrētus atbildīgos par lēmumu pieņemšanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos izmantot ar speciālos lidojumus. Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus.

Iepirkumus komandējumu nodrošināšanai veic, neievērojot likumu. Par speciālo lidojumu organizēšanu ceļojumu aģentūrām trīs gados samaksā 91 208 eiro

Neievērojot Publisko iepirkumu likumu, Valsts kanceleja pakalpojumus komandējumu nodrošināšanai, t.sk., speciālos lidojumus, iepirka bez atbilstošām iepirkuma procedūrām, nenodrošinot atklātu un vienlīdzīgu konkurenci un radot neekonomisku izmaksu risku. Attiecīgi nav ievērots arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Revīzijā nav gūta pārliecība, ka Valsts kanceleja izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko speciālo lidojumu piedāvājumu. Lai arī līgumos ar ceļojumu aģentūrām par komandējumiem un darba braucieniem ir paredzēti speciālie lidojumi, Valsts kanceleja neveica piedāvājumu atlasi un nevērtēja to cenas, kā arī nebija vienojusies ar ceļojumu aģentūrām par starpniecības pakalpojumu maksu speciālo lidojumu organizēšanai, līdz ar to tās apmēru aģentūras varēja brīvi noteikt. Valsts kanceleja trīs gadu laikā ceļojumu aģentūrām par pakalpojumu starpniecību samaksājusi 91 208 eiro, kas ir 2,7 %-13 % no katra speciālā lidojuma faktiskajām izmaksām jeb vidēji 2850 eiro par vienu speciālo lidojumu. Ceļojuma aģentūras visos gadījumos slēdza līgumus ar vienu speciālo lidojumu brokeri, savukārt brokeris – ar speciālo lidojumu operatoriem jeb nodrošinātājiem.

Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem vienmēr izmaksātas maksimālās papildu piemaksas

Atbilstoši MK noteikumiem vairākām amatpersonu grupām var noteikt papildu piemaksu pie komandējuma dienas naudas. Ministru prezidents un delegācijas locekļi visos komandējumos ir saņēmuši maksimāli iespējamo papildu piemaksu, t.sk. Ministru prezidents – 30 % no komandējuma dienas naudas, nepamatojot ne tās vajadzību, ne apmēru.

Kopš 2023. gada ir ievērojami palielināta augstāko amatpersonu, t.sk. Ministru prezidenta un ministru mēnešalga, vienlaikus saglabāta arī reprezentācijas izdevumu kompensācija, turklāt lielākā apmērā nekā pirms mēnešalgas paaugstināšanas. Amatpersonu reprezentācijas izdevumus neapliek ar iedzīvotāju ienākumu nodokli, tos pārskaita kopā ar mēnešalgu un par tiem nav jāatskaitās. Valsts kontroles ieskatā, reprezentācijas izdevumiem paredzētā summa faktiski ir pielīdzināma darba samaksai. Ministru prezidentam 2023. gadā reprezentācijas izdevumi bija 1592 eiro mēnesī, un trīs gadu laikā viņam faktiski izmaksāti 46 971 eiro. Atsakoties no reprezentācijas izdevumu kompensācijām amatpersonām, gadā būtu iespējams ietaupīt apmēram 350 tūkst. eiro no valsts budžeta.

Foto: Valsts kanceleja