• Tweet

Latvijā vairāk nekā 20 miljonu latu lielie apkures parādi netiek samaksāti gadu no gada, un pašlaik nav izdomāts efektīvākais veids, kā tos varētu atgūt.

Iepriekšējās apkures sezonas kavētos rēķinus par patērēto siltumenerģiju vasarā un rudens sākumā iedzīvotāji cenšas nomaksāt, secina Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Līdz nākamā gada sākumam parādi atkal palielināsies.

Siltumapgādes parādi septembra sākumā bija sasnieguši 23,91 miljonu latu. Parādu apjoms nav mainījies – 2011. gada septembrī tas bija 24 miljoni latu. Savukārt parādi par siltumenerģiju lielajās pilsētās veido gandrīz visu nenomaksāto summu – apmēram 20 miljonus latu. LPS padomnieks Paulis Barons norāda, ka nevar salīdzināt parādus tikai pēc to apjoma, ir jāaprēķina, cik liela summa sanāk katram iedzīvotājam. Viņš arī uzskata, ka reālās parādsaistības ir lielākas, nekā tiek uzrādīts, jo apsaimniekotāji ar siltuma piegādātājiem norēķinās, izmantojot uzkrājumus, lai varētu uzsākt apkures sezonu. Taču iedzīvotāju parādi apsaimniekotājiem varētu būt vismaz uz pusi lielāki.

P. Barons saka – par siltumu labi maksājot Liepājā. Tur šogad apkures parāda apmērs ir samazinājies. Septembrī liepājnieki par patērēto siltumenerģiju nebija samaksājuši 640 000 latu, bet pērnā gada septembrī kopējais parāds bija 736 000 latu. Arī Ventspilī kopējais parāds par apkuri ir samazinājies – septembra sākumā tas bija 533 000 latu, bet pērn – attiecīgi 665 000 latu.

***

Ietekmēt nemaksātājus ir sarežģīti

Kā rīkoties dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem,

kuri, tuvojoties apkures sezonai, ir saņēmuši brīdinājumu, ka parādu dēļ apkuri vai nu nepieslēgs vispār, vai to izdarīs vēlāk nekā citām ēkām?

1. Vienīgā reālā iespēja ir vērsties pie apsaimniekotāja (pašvaldības uzņēmuma, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības vai dzīvokļu īpašnieku biedrības) un interesēties, kā paredzēts norēķināties ar siltumapgādes uzņēmumu, kādi līdzekļi tam tiks tērēti, kāds ir uzkrājumu fonds, ko šādos gadījumos var izmantot kā glābšanas riņķi.

2. Pašvaldības apsaimniekotajās ēkās dzīvojošiem ir visvienkāršāk. Pašvaldības norēķinās, visbiežāk izmantojot īstermiņa aizdevumus, un turpina piedzīt parādus no nemaksātājiem. Tomēr ilgstoši tā turpināties nevarēs, jo iedzīvotāji lielākoties maksā kārtējos maksājumus, bet ne ilgstošus parādus.

3. Ja mājai nav uzkrājuma vai rezerves fonda, tad maksātāji turpina maksāt par parādniekiem vai arī visiem ir iespēja ziemā salt aukstos dzīvokļos. Iespējams, risinājums ir avansa maksājums, ja ēkā dzīvo maksātspējīgi cilvēki.

4. Ja izmanto rezerves fonda līdzekļus, tie ir jāatliek atpakaļ. Būtu vēlams noskaidrot, kādi līdzekļi tiek ieskaitīti šajā fondā, piemēram, vai tā ir iekasētā nokavējuma nauda vai soda procenti par laikus nenomaksātajiem rēķiniem.

5. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants nosaka, ka mājas pārvaldnieka pienākums ir laikus informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību (arī par uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka atsevišķa pieprasījuma.

6. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10. pantu personas datus – informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu – ir atļauts apstrādāt apjomā, kas nepārsniedz tiesiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu. Tas nozīmē, ka nama pārvaldnieks drīkst citiem dzīvokļu īpašniekiem izpaust nevis parādnieka vārdu un uzvārdu, bet tikai dzīvokļa numuru un arī tikai tad, ja dzīvokļa īpašnieks ir pieprasījis informāciju par konkrētu dzīvokļu īpašnieku saistību neizpildi. Šādus datus izsniedz ar nosacījumu, ja šī saistību neizpilde ietekmē vai var ietekmēt tā dzīvokļa īpašnieka intereses, kurš šo informāciju pieprasa. Pierādiet, ka kaimiņa parādi ietekmēs jūsu komforta līmeni! Dzīvokļu iedzīvotājiem šādu informāciju nesniedz.

7. Ja šāds pieprasījums nav saņemts, tad dzīvokļu īpašniekiem drīkst izpaust tikai vispārīgu informāciju par dzīvokļu īpašnieku parādiem. Piemēram, drīkst pastkastītēs vai pie ziņojumu dēļiem novietot informāciju par nama kopējo parādu vai arī šādu informāciju norādīt uz rēķina.

Avots: nra.lv /Antra Gabre