• Tweet

Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Kādēļ gan mums būtu jāmeklē laime tur, kur mums sola, ka mūs nomušīs. Ejam un meklējam laimi kaut kur citur. Eksportējam uz Rietumu tirgiem, kur situācija ir krietni prognozējamāka, peļņas apjomi ilgtermiņā krietni lielāki. Līdz ar to no Krievijas tirgus mums tiešām būtu jāiet prom. [..] Šajā brīdī visa reģiona ietvaros būtu jādara maksimālais, lai mēs spētu savas ekonomikas pārvirzīt uz citiem reģioniem, kur tā izaugsme ir krietni spēcīgāka,” sacīja Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka aprēķinus par to, kā Latvijas ekonomiku ietekmētu sadarbības pārtraukšana ar Krieviju, veica jau brīdī, kad sākās karš, un, ņemot vērā, ka eksporta apmēri uz Krieviju šajā laikā nav būtiski mainījušies, tie joprojām ir spēkā, proti, ja saites ar Krieviju tiktu pārcirstas, sitiens pa Latvijas ekonomiku būtu apmēram 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

“Ja mēs skatāmies uz Latvijas ekonomiku, pagājušajā gadā tie bija nelieli mīnusi, tad šogad jau mēs redzēsim, visticamāk, nelielus plusus, izaugsme [būs] tuvāk 2 %, bet vairāk tieši gada otrajā pusē, gada sākums vēl diezgan vārgs,” sacīja Kazāks.

Tāpat viņš norādīja: “Inflācija ir zema un turpina samazināties visā eirozonā. Tas nozīmē, ka tuvojas tas brīdis, kad procentu likmes varēs sākt pakāpeniski samazināt. Tas savukārt ir ieguvums ekonomikai, palīdzēs ekonomikai straujāk augt un kredītņēmējiem, protams, arī slogs sāks mazināties. Jā, bezdarbs Latvijā ir zems, tuvu vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Bet mūsu vērtējums ir tāds, ka vēl arvien ir tuvu 70 tūkstošiem iedzīvotāju, kurus darba tirgū varētu “ievilkt” iekšā. Tur ir nepieciešamas dažādas pārprofilēšanas programmas. Ja mēs skatāmies uz aktīvām darbaspēka dažādām attīstības programmām, Latvija tērē un investē tam tiešām pārsteidzoši maz.”

Foto: Valsts kanceleja