• Tweet

Latvija neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus „Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumam”, jo vairāki tajos ietvertie elementi esošajā redakcijā nav pietiekami skaidri un palielinātu administratīvo slogu.

Tas pausts informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas sagatavotajām nacionālajām pozīcijām „Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopums”, ko otrdien, 2. oktobrī, atbalstīja valdībā.

Trīs EK rosināto priekšlikumu mērķis, ko pilnībā atbalsta arī Latvija, ir stiprināt mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehnisko apskašu sistēmu un panākt ar to saistīto noteikumu ievērošanu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību.

Priekšlikums regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm salīdzinājumā ar spēkā esošo ES regulējumu piedāvā paplašināt tā darbības jomu, iekļaujot jaunas transportlīdzekļu kategorijas, tostarp motociklus. Tāpat tiek piedāvāts palielināt apskašu biežumu vecākiem un lielu nobraukumu sasniegušiem transportlīdzekļiem. Priekšlikums paredz noteikt jaunas prasības vairākos jautājumos, kas saistīti ar apskašu standartiem un kvalitāti – diagnostikas aprīkojumu, iesaistītā personāla iemaņām un sagatavotību, kā arī apskašu sistēmas pārraudzību.

EK piedāvātajā redakcijā regulas projektu Latvija atbalstīt nevar, jo izstrādātais risinājums, pēc Latvijas domām, nenodrošinātu saskaņotu noteikumu prasību ieviešanu un vienlaikus palielinātu administratīvo, kā arī finansiālo slogu transportlīdzekļu īpašniekiem un kompetentajām institūcijām. Piedāvātajā redakcijā Latvija neatbalsta EK priekšlikumus attiecībā uz tehnisko apskašu veikšanas biežumu konkrētām transportlīdzekļu kategorijām, tehnisko apskašu nepieciešamību mopēdiem, neatbalsta obligātu sankciju piemērošanu par odometra sagrozīšanu un priekšlikumu, ka bīstamu bojājumu gadījumā transportlīdzeklim tiek apturēta reģistrācija, kā arī neatbilstoši īso pārejas periodu tehnisko apskašu staciju aprīkošanai ar jaunām diagnostikas iekārtām. Turklāt regulas tekstā nepieciešams veikt virkni tehnisku precizējumu, lai novērstu nepilnīgu definīciju lietojumu un nodrošinātu tā uztveramību un nepārprotamību.

Lai gan Latvija kopumā atbalsta priekšlikumā piedāvātos mērķus, par to īstenošanas līdzekļiem un kārtību nepieciešamas detalizētas diskusijas, strādājot pie tāda risinājuma, kas nodrošinātu efektīvu pašas EK izvirzīto mērķu sasniegšanu, vienlaikus ņemot vērā atšķirības dalībvalstu nacionālo sistēmu starpā.

Otrs priekšlikums paredz ieviest precīzāku definējumu attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas vietu, kā arī reģistrācijas anulēšanu un atcelšanu. Paredzēts panākt, lai transportlīdzekļiem, kuri bīstamu defektu dēļ rada tūlītēju apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai, tiktu liegts piedalīties ceļu satiksmē, anulējot to reģistrāciju līdz brīdim, kad tiek sekmīgi izieta atkārtota tehniskā apskate. Plānots ieviest mehānismu to transportlīdzekļu sākotnējās reģistrācijas automātiskai atcelšanai, kas ir pārreģistrēti citā dalībvalstī. Šādā veidā būtu iespējams novērst viena transportlīdzekļa vienlaicīgu reģistrāciju vairākās dalībvalstīs. Ar priekšlikumu ir paredzēts ieviest transportlīdzekļu reģistrācijas elektroniskos reģistrus, kuros tiktu ietverta visa ar reģistrāciju saistītā informācija. Šī informācija, no kuras tikai neliela daļa tiek atspoguļota reģistrācijas apliecībās, būtu pieejama tehnisko apskašu veikšanas vajadzībām.

Latvija pilnībā atbalsta priekšlikuma mērķi, tomēr arī šo priekšlikumu piedāvātajā redakcijā atbalstīt nevar. Šī priekšlikuma kontekstā nepieciešams turpmāks darbs pie vairāku konstatēto neprecizitāšu, kas traucē izvērtēt piedāvātā regulējuma efektivitāti un nepieciešamību, novēršanas.

Ar priekšlikumu regulai par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm un ceļiem, kas ir „Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopuma” trešais elements, paredzēts ieviest riska novērtēšanas sistēmu, kuras nolūks ir par pārbaudes objektiem izraudzīties galvenokārt to uzņēmumu ekspluatētos transportlīdzekļus, kuriem jau iepriekš ir reģistrēti neapmierinoši drošības rādītāji, tādējādi labvēlīgākus apstākļus veidojot tiem transportlīdzekļiem, ko ekspluatē gan drošības, gan ekoloģisko raksturlielumu ievērošanas ziņā priekšzīmīgi uzņēmumi.

Arī šajā gadījumā Latvija regulas projektu tā piedāvātajā redakcijā atbalstīt nevar, jo šāds regulējums nenodrošina saskaņotas sistēmas ieviešanu transportlīdzekļu tehnisko pārbaužu uz ceļiem veikšanai un palielina administratīvo, kā arī finansiālo slogu.

Latvijas nostāja par „Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopuma” elementiem izstrādāta sadarbībā ar NVO un līdzatbildīgajām ministrijām. Aktīvas diskusijas par izstrādātajiem priekšlikumiem norisinās Eiropas Savienības Padomes Sauszemes transporta darba grupās, bet šā gada 29. oktobrī Luksemburgā notiks Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padome, kurā ir plānotas ministru politiskās debates par šiem priekšlikumiem. Latvija cer, ka diskusiju rezultātā dalībvalstis vienosies par tādu teksta redakciju, kas novērsīs EK sākotnējā piedāvājumā identificētās neskaidrības un pretrunas.

Avots: nra.lv