VID ģenerāldirektores amatā apstiprina Baibu Šmiti-Roķi

Otrdien, 30. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā Baibu Šmiti-Roķi. Viņa izvēlēta Valsts kancelejas komisijas veiktā atlasē, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
“Baibai Šmitei-Roķei kopā ar VID kolektīvu būs jāstrādā, lai stiprinātu dienesta uzticamību, uzlabotu klientu servisu un īstenotu digitālo transformāciju, kas iedzīvotāju un uzņēmēju sadarbību ar VID veidotu vienkārši saprotamu, precīzu un efektīvu. Līdzšinējā pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast VID darba specifiku. Tas ļaus nepieciešamās pārmaiņas uzsākt īstenot maksimāli ātri. Redzams, ka Šmitei-Roķei ir skaidras darba prioritātes, viņa ir izlēmīga, enerģiska un gatava ar lielu degsmi īstenot pārmaiņas. Tās ir būtiski veidojot VID par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un nodrošinot sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Baibai Šmitei-Roķei ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā. Kopš 2020. gada viņa strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023. gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Viņas galvenie darba pienākumi iekļauj pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību.
“Man ir gods un atbildība uzņemties VID ģenerāldirektores pienākumus, un es apsolu tos pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēki Latvijā vēlas VID, kas ir godīgs, loģisks un atvērts dialogam. Apsolu, ka manā vadībā VID mainīsies un kļūs par efektīvu un mūsdienu digitālajām prasībām atbilstošu iestādi, no kuras uzņēmēji un katrs sabiedrības loceklis saņem godīgu, atvērtu attieksmi, kā arī ērtus, ikvienam viegli pieejamus un saprotamus pakalpojumus,” norāda B.Šmite-Roķe.
B.Šmite-Roķe ieguvusi profesionālo maģistra grādu ekonomikā un pašlaik turpina studijas doktorantūrā ekonomikas un vadības studiju jomā.
Galvenie jaunās ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta IT sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā. Nozīmīgs uzdevums ir klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.
Finanšu ministrija ir rosinājusi veikt VID darbības pilnveides pasākumus – mainīt VID organizatorisko struktūru un padotības īstenošanas formu. VID reformas galvenā iecere ir sekmēt VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu. Reformas ietvaros paredzēts nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk